Modes industrija ir viena no lielākajiem planētas piesārņotājiem, tāpēc aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā to padarīt ilgtspējīgāku. Lielie uzņēmumi jau sākuši rīkoties, taču par pārmaiņām jādomā arī nelieliem, lokāliem zīmoliem. Viens no aktuālajiem ilgtspējīgas modes virzieniem ir zero-waste, kura pamatā ir bezatlikumu ražošana un materiālu atkārtota izmantošana.
Tekstila industrija ir viena no resursu ietilpīgākajām nozarēm, arī viena no lielākajiem planētas piesārņotājiem, kas turklāt aiz sevis atstāj milzu atkritumu kalnus. Tāpēc, pieaugot bažām par vides kvalitāti, aizvien aktuālāka kļūst diskusija par modes industrijas nākotni.
Visu nozaru uzņēmumiem, jo īpaši ražotājiem, jārēķinās arī ar jaunām prasībām šobrīd aktuālā Eiropas Zaļā kursa ietvaros, kura mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo reģionu pasaulē.
Vairums modes biznesā iesaistīto starptautisko uzņēmumu jau šobrīd aktīvi meklē un īsteno veidus, kā samazināt ietekmi uz vidi, piemēram, ieviešot aprites ekonomikas modeli vai aizstājot sarežģīti iegūstamus resursus ar dabai draudzīgākām alternatīvām, taču par ilgtspējīgu pieeju jādomā arī pavisam nelieliem zīmoliem un modes dizaineriem.
Mode, kas nerada pārpalikumus
Dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši ir izveidojusi savu modes zīmolu, kura pamatā likusi ideju par minimālistisku pieeju un ilgtspēju. Viņa atklāj, ka karjeras sākumā īsti nedomāja par sekošanu ilgtspējas principiem, taču, aizvien vairāk aizraujoties ar zero-waste konceptu, sākusi meklēt veidus, kā to integrēt apģērba radīšanas procesā.
Zero-waste pieeja sākas jau ar auduma izvēli. Tā vietā, lai pasūtītu jaunu audumu, dizainere aicina izmantot veikalu un noliktavu jau esošo klāstu vai arī raudzīties tādu audumu virzienā, kas radīti citu materiālu otrreizējās pārstrādes rezultātā — tādā veidā tiek izmantoti jau esošie resursi, nevis radītas atkal jaunas preces.
Kā biznesā augt 10x straujāk?
Nākamais solis ir piegrieztnes veidošana. Kā norāda B. Ladiga-Kobajaši, piegriešanas procesā ap 15% auduma parasti ir pārpalikums, kas visbiežāk nonāk pa taisno atkritumos. Turklāt daudzi no audumiem, ko izmanto ātrās modes zīmoli, ir dabai nedraudzīgi un nesadalās pat 2000 gadu laikā. Tāpēc savā darbībā dizainere pievērsusies ilgtspējīgām metodēm, kas ļauj veidot bezatlikumu modi.
Radoša pieeja problēmu risināšanai
Reizēm, lai nonāktu pie inovatīvām idejām, nav jāizgudro nekas jauns, bet rūpīgāk jāpastudē pagātnē izmantotās metodes. Par vienu no senākajām bezatlikuma metodēm tiek uzskatīta griešana (cutting), kas tiek pielietota, piemēram, tradicionālo japāņu kimono izgatavošanā.
“Tas ir ļoti ilgtspējīgs un pārdomāts dizains, kura laikā piegrieztne tiek veidota tā, lai pilnībā tiktu izmantots viss audums,” stāsta B. Ladiga-Kobajaši. Turklāt senā prakse ir lieliski savienojama ar mūsdienu tehnoloģijām, jo ar datora palīdzību ir iespējams ļoti precīzi aprēķināt un izvietot piegrieztnes uz auduma tā, lai neveidotos nekādi atgriezumi.
Drapēšana (draping) ir metode, kad apģērbs tiek nevis tradicionāli šūts no iepriekš piegrieztām detaļām, bet nepieciešamā forma tiek veidota dabiski, audumu drapējot tieši uz manekena. Tādējādi tiek izmantots viss audums, neradot nevajadzīgus atgriezumus. Maldīgi domāt, ka šī metode ir ierobežojoša — kā norāda B. Ladiga-Kobajaši, prasmīgi izmantojot ielocīšanas metodi, iespējams izveidot pat žaketi un citus sarežģītākas konstrukcijas apģērba gabalus.
Vēl viena metode, ko izmanto zero-waste dizaineri, ir pārstrāde. Proti, jaunu apģērbu vai aksesuāru ražošanā tiek izmantoti dažādu materiālu pārpalikumi.
Taču ilgtspējīgs dizains nav tikai bezatlikuma piegrieztne vai pārstrādāta materiāla izmantošana, bet arī maksimāla resursu taupīšana visos darbības posmos. B. Ladiga-Kobajaši apģērbus veido pēc pasūtījuma, tādējādi atsakoties no nepieciešamības veidot noliktavu un krājumus.
Cilvēkam patiesībā nekas daudz nav vajadzīgs
Dizainers no savas puses var piedāvāt ilgtspējīgu un pārdomātu produktu, taču, lai ilgtspējas koncepts darbotos pilnvērtīgi, arī no patērētāja puses ir nepieciešama izpratne un ļoti apzināta attieksme pret savu garderobi.
Masu modes zīmoli ir pieradinājuši mūs pie idejas, ka gadā ir četras sezonas, un katrai no tām nepieciešams cits apģērbs un aksesuāri. “Nevaru tam piekrist, jo pavasarim lieliski der tas pats, kas rudenim,” komentē B. Ladiga-Kobajaši. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēkam patiesībā nekas daudz nav vajadzīgs, un lielākajai daļai no mums mājās apģērba un aksesuāru ir par daudz. Viņasprāt, daudz vērtīgāk un arī ilgtspējīgāk ir ieguldīt līdzekļus dažās kvalitatīvās un ilgi kalpojošās lietās, nekā par to pašu naudu iegādāties kaudzi ar ātrās modes ražojumiem.
Ikvienam, kas vēlās būt ilgtspējīgs ikdienā, B. Ladiga-Kobajaši iesaka vadīties pēc minimālisma principiem, pamazām izveidojot sev kapsulas garderobi, kurā fokuss likts uz kvalitatīvām pamatlietām, bet visas liekās detaļas tiek atmestas. Dizainere uzskata, ka šāda neliela, bet pārdomāta kolekcija krietni atvieglos arī apģērbu kombinēšanu ikdienā.
