Strauja izaugsme šķiet vilinoša jebkuram uzņēmumam. Tomēr gana rūpīgi nepieejot iespējamo attīstības scenāriju un sagaidāmo risku izvērtēšanai, pārlieku strauja izaugsme uzņēmumam var izrādīties bīstama. Finanšu modelēšanas eksperts Andrejs Grigoļunovičs sniedz padomus, kā efektīvi modelēt uzņēmuma nākotni.
Finanšu modelis ir dinamisks finanšu plāns, kas paredz automātiskas izmaiņas atkarībā no darbības apjoma. Piemēram, paceļot produkcijas cenu par 5%, finanšu modelī automātiski tiek pārrēķināti gan ieņēmumi, gan algu līmenis, naudas plūsma, peļņa, apgrozījuma kritums un citi parametri.
Ar šāda modeļa palīdzību uzņēmumi savlaicīgi var prognozēt dažādiem attīstības scenārijiem nepieciešamo naudas daudzumu. Modelī ir ņemti vērā dažādi riski, piemēram, straujš izejvielu cenu kāpums vai nepietiekami pārdošanas apjomi.
Andrejam Grigoļunovičam ir vairāk nekā 18 gadu pieredze finanšu jomā. Viņš vairākkārt ir iekļuvis World Rankings For Financial Modeling klasifikācijas pasaules labāko finansistu sarakstā un šobrīd tajā ieņem 12. vietu. Viņš specializējas budžetu izstrādes un izpildes analīzē, investīciju aprēķinos un produktu rentabilitātes novērtēšanā. Pēdējo 10 gadu laikā Andrejs un viņa finanšu analītiķu komanda ir palīdzējuši vairāk nekā 250 klientiem gan piesaistīt investīcijas, gan pilnveidot finanšu plūsmu uzņēmumā.
Modelēšana arīdzan ļauj uzņēmumiem laikus sākt sarunas ar aizdevējiem un investoriem par papildu finansējumu. Pretējā gadījumā uzņēmumi var attapties situācijā, kad steidzami nepieciešams finansējums “ugunsgrēka dzēšanai”, jo katastrofāli trūkst naudas.
Bīstamā izaugsme un risinājumu modelēšana
Finanšu modelēšana palīdz uzņēmumam izvairīties no situācijām, kad pārlieku straujas attīstības rezultātā tas varētu nonākt finanšu grūtībās. Kā piemēru A. Grigoļunovičs min kādu būvniecības uzņēmumu, kurš pēc veiksmīgi noslēgta gada prognozēja divarpus reižu lielāku pasūtījumu apjomu un ļoti labu peļņu. Taču naudas plūsmas plāns liecināja, ka uzņēmums jau pašā gada sākumā nonāktu ļoti nepatīkamā situācijā – bija jāpērk materiāli un jāmaksā būvniekiem, taču peļņa bija sagaidāma vien krietni vēlāk. Lai izvairītos no situācijas, kad uzņēmums nespētu finansēt saņemtos pasūtījumus, tā vadība nolēma iet pakāpeniskas, nevis straujas izaugsmes ceļu.
Kā biznesā augt 10x straujāk?
Kā citu piemēru A. Grigoļunovičs ieskicē kādu uzņēmumu 2008. gada finanšu krīzes priekšvakarā, kad tas gatavoja 2009. gada budžetu, bet saprata, ka valsts ekonomiskās situācijas dēļ ar katru nedēļu arvien vairāk jāsamazina apgrozījuma prognoze. Lai risinātu situāciju, uzņēmuma vadība nolēma izstrādāt finanšu modeli, kurā būtu aprēķināti uzņēmuma rādītāji pie dažādiem apgrozījuma kritumiem. Lai nenoslēgtu 2009. gadu ar ievērojamiem zaudējumiem, uzņēmums jau laikus prognozēja, kādās pozīcijās varētu nākties samazināt izmaksas. Krīze šim uzņēmumam nesa 36% apgrozījuma kritumu. Taču uzņēmums ar to rēķinājās, tāpēc “dižķibeli” pārdzīvoja salīdzinoši veiksmīgi un turpināja darboties kā viens no nozares līderiem.
Uzņēmumi, kas piedzīvo strauju attīstību, bieži saskaras ar finanšu trūkumu. Piemēram, kāds no projektiem var ieilgt un tā realizēšanai nepieciešami papildu līdzekļi. “Labāk atnākt un uzreiz prasīt 110 tūkstošus eiro, nevis vispirms atnākt pēc 100 tūkstošiem eiro un pēc tam prasīt trūkstošo. Jebkura papildu nauda ir ļoti sāpīgs jautājums aizdevējiem un investoriem,” paskaidro A. Grigoļunovičs, iesakot uzņēmumiem laikus padomāt par plānu B šādām situācijām.
Eksperts brīdina, ka uzņēmumiem, kuri cer strauji attīstīties, jārēķinās ar iespējām piesaistīt jaunus darbiniekus, kultūras izmaiņām uzņēmumā, “darbinieku – zvaigžņu” kļūšanu par “darbiniekiem – skrūvītēm”, ilgu biznesa struktūras stabilizēšanās ciklu, kā arī ar ekonomiskā cikla posmiem.
Vai iespējams paredzēt nākotni
Varētu šķist, ka apgrozījumu nav iespējams saplānot, jo nākotni nevar paredzēt. Taču A. Grigoļunovičs piedāvā vairākas risinājuma metodes atkarībā no uzņēmuma pārstāvētās nozares.
Pirmkārt, ir vērts atskatīties uz vēsturi un vēsturiskajiem rezultātiem, kā arī pielāgot tos ekonomiskajai situācijai valstī. Šis variants ir piemērots uzņēmumiem, kuri saņem lielu daudzumu savstarpēji nesaistītu pasūtījumu, piemēram, jebkurš business to customer (B2C) bizness, kā arī business to business (B2B) bizness, kas ir virzīts uz gala patērētāju.
• Financial Modeling Institute
• Corporate Finance Institute
• ModelOff.com
Otrkārt, apgrozījumu var prognozēt, balstoties uz noslēgtajiem līgumiem. “Piemēram, ja jūsu uzņēmums ir noslēdzis lielu līgumu par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, tā ir vairāk vai mazāk garantēta ieņēmumu summa līguma darbības laikā. Jūsu uzdevums ir šā līguma ietvaros iekļauties ar izmaksām. Šeit mēs vairāk koncentrējamies nevis uz ieņēmumu plānošanu, bet gan uz tēriņu ierakstīšanu iepriekš definētajā ieņēmumu budžetā,” paskaidro A. Grigoļunovičs. Šo pieeju der apsvērt būvniecības nozares uzņēmumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem un citiem līdzīgiem uzņēmumiem.
Treškārt, ja uzņēmumam nav ne vēsturisko datu, ne līgumu, tad atliek apgrozījumu plānot no otra gala – izmaksām. “Ja zināt plānoto tēriņu apjomu, tad jums vajadzētu zināt arī nepieciešamos ieņēmumus, lai to sabalansētu,” norāda eksperts.
Ja neizdodas sasniegt cerēto izaugsmi
Finanšu modelēšanas eksperts A. Grigoļunovičs atklāj, ka vairums uzņēmumu straujas izaugsmes stadijā pārlieku koncentrējas uz ieņēmumu pieaugumu, lai gan vairāk uzmanības derētu pievērst procesu efektivitātei uzņēmuma iekšienē. “Paiet trīs gadi, jūs strauji attīstāties, bet tad konstatējat, ka ir uzkrāta vesela virkne neefektīvu procesu, zaudējumus nesošu līgumu, daudzi darbinieki sēž un nes mīnusus,” brīdina eksperts.
Tā vietā A. Grigoļunovičs iesaka sekot līdzi rezultātiem, dalot tos uzņēmuma sastāvdaļās. “Jebkurš uzņēmums savā darbībā var no kopējiem rezultātiem izdalīt sastāvdaļas. Arī pilns ābolu grozs kopumā izskatās labi, taču, pāršķirojot ābolus, var izrādīties, ka daļa no tiem ir sapuvusi. Savstarpēji salīdzinot “ābolus” jeb jūsu biznesa jomas, ir iespējams apzināt uzņēmuma veiksmīgās puses, kā arī lietas, kas nes mīnusus,” saka A. Grigoļunovičs.
Ir lietas, ko biznesā nevar paveikt attālināti
Tirgotājiem viņš iesaka sadalīt kopējos rezultātus pa veikaliem, ražotājiem un vairumtirgotājiem – pa produktu grupām un noieta kanāliem, būvniekiem – pa objektiem. Jebkuram uzņēmumam A. Grigoļunovičs iesaka ieviest grāmatvedības sistēmā analītiskās dimensijas.
Lai gūtu plašāku ieskatu finanšu modeļa veidošanas teorijā un praksē, aicinām noskatīties A. Grigoļunoviča lekciju no SEB bankas organizētās Izaugsmes programmas:
Vai vēlaties augt 10x, nevis par 10%?
SEB bankas Izaugsmes programma ir domāta ambicioziem maziem un vidējiem uzņēmējiem, lai ar iegūtajām biznesa zināšanām, mentoringa atbalstu, biznesa kontaktu loka paplašināšanos un finanšu rīku palīdzību tie veicinātu strauju uzņēmuma izaugsmi.
Mūsu mājaslapā atradīsiet Izaugsmes programmas lektoru prezentāciju video, kā arī plašāku informāciju par programmu un jūsu iespēju piedalīties kādā no turpmākajām sesijām.
