Uzņēmumi, kas saistīti ar modes industriju, vairs nevar turpināt darboties pēc lineārā modeļa “izmanto, izgatavo, izlieto, izmet” — tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem ekspertu diskusijā par modes industrijas nākotni, kuru organizēja Zviedru Tirdzniecības un rūpniecības kamera Latvijā.
Gadu desmitiem pastāvējusī pieeja — nemitīgi kāpināt apjomus un peļņu, samazinot izmaksas un neuztraucoties par sekām —, vairs nav pieņemama, jo apdraud visas planētas nākotni. Tāpēc Anna Karina Dālberga (Anna-Karin Dahlberg), zviedru modes zīmola Lindex ilgtspējas vadītāja, ir pārliecināta, ka visiem modes industrijā iesaistītajiem uzņēmumiem jātiecas uz aprites modeļa ieviešanu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Arī Latvijas modes uzņēmumiem jārēķinās, ka bez atbildīgas pieejas un caurspīdīguma ikvienā posmā veiksmīga darbība nākotnē nebūs iespējama. Uz to norāda ne tikai industrijas problēmu izgaismošana un izglītotāki patērētāji, bet arī Eiropas Savienības (ES) uzņemtais kurss uz kļūšanu par paraugu aprites ekonomikas ieviešanā un ar to saistītās prasības ES uzņēmumiem.
Kam jāuzņemas atbildība — uzņēmumam vai patērētājam?
Modes industrija šobrīd ir viens no lielākajiem planētas piesārņotājiem, kas ik gadu rada ap 8-10% kopējo CO2 izmešu. Kopš 2000. gada industrijas ražošanas apjomi ir dubultojušies, bet tikai 1% saražotā pēcāk tiek pārstrādāts. Pārējais vienkārši nonāk atkritumu poligonos.
Varētu domāt, ka Latvijas modes nozares uzņēmumiem, kas pārsvarā ietilpst mazo un vidējo kategorijā, nevajadzētu uzņemties atbildību par globālo situāciju. Tomēr Anna Karina Dālberga uzsver, ka ikvienam uzņēmumam un mājražotājam neatkarīgi no tā atrašanās vietas un lieluma, ir jāapzinās sava nozīme gan problēmas radīšanā, gan arī tās risināšanā.
Jāņem vērā, ka izpratne par modes industrijas atstāto ietekmi no patērētāju puses pieaug, un cilvēki vairāk pievērš uzmanību tam, ko un no kā iegādājas. Vienlaikus dzirdams arī viedoklis, ka uzņēmumi ik gadu kāpina ražošanas apjomus, jo vienkārši pielāgojas augošajam pieprasījumam.
A. K. Dālberga uzskata, ka atbildība par situācijas mainīšanu būtu jāuzņemas abām pusēm — kā uzņēmumiem, tā patērētājiem. Proti, jo izglītotāks un prasīgāks būs patērētājs, jo vairāk uzņēmumi būs spiesti pielāgoties viņa izvirzītajiem kritērijiem. Un otrādi — jo vairāk uzņēmumi saviem klientiem stāstīs un caur reāliem piemēriem rādīs nepieciešamību mainīt paradumus un izvēlēties ilgtspējīgākus risinājumus, jo zinošāki kļūs patērētāji.
Lai saprastu, kā mainās tirgus un kā uzņēmumam reaģēt, Lindex īsteno dažādus psiholoģiskās izpētes projektus, piemēram, meklējot veidus, kā ilgtspējīgi aizvietot emocionālo iepirkšanos — gadījumus, kad cilvēks iepērkas, lai mazinātu stresu vai apmierinātu kādu citu emocionālu vajadzību, nevis tāpēc, ka konkrētais pirkums viņam patiešām būtu vajadzīgs. A. K. Dālberga norāda, ka kopīgo nozares ilgtspējas mērķu sasniegšanai ļoti būtiska ir arī partneru un piegādātāju ķēdes konsolidēšana — ikvienam atbildīgam uzņēmumam vajadzētu rūpēties, lai šajā ķēdē ietilpst tikai partneri ar līdzīgu izpratni un rūpēm.
Lindex pieredze — holistiska pieeja, nevis atsevišķu problēmu risināšana
Nav noslēpums, ka apģērbs un aksesuāri parasti tiek ražoti tajās pasaules valstīs, kurās pastāv lielas vides un sociālās problēmas — neatbildīga pieeja no uzņēmumu puses tās tikai padziļina. Turklāt modes industrijai tiek pārmesta arī nereālistisku ķermeņa standartu kultivēšana.
Apzinoties risināmo problēmu komplekso dabu, Lindex jau 2019. gadā nāca klajā ar jaunu holistisku biznesa pieeju, kas ļautu risināt visu problēmu loku vienlaikus. Saskaņā ar holistisko pieeju, visās uzņēmuma vērtību sistēmās iestrādāti vairāki aspekti — atbalsts sievietēm, planētas respektēšana un cilvēktiesību ievērošana.
Piemēram, attiecībā uz sievietēm uzņēmums vienmēr ievēro līdztiesību, tai skaitā, veidojot iekļaujošas reklāmas, kur viena noteikta standarta modeles tiek aizstātas ar dažāda auguma sievietēm, tādējādi veicinot izpratni par ķermeņa pozitivitāti.
Biznesa izaugsme prasa laiku. Bet saņemt finansējumu attīstībai var jau tagad.
A. K. Dālberga uzsver, ka uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir mainīt pasauli, lai tā paliktu arī nākamajām paaudzēm. Tā sasniegšanai būtiski ir piedāvāt klientiem zināšanas par ilgtspējīgām izvēlēm, taču svarīgākais ir no lineārā darbības modeļa pamazām pāriet uz aprites biznesa modeli.
Ilgtspēja nav iespējama bez aprites modeļa ieviešanas
A. K. Dālberga skaidro, ka aprites modelī otrreizējā pārstrāde nebūt nav pirmā izvēles opcija, kā nereti ierasts domāt. Pirmais solis ir visos darbības posmos mēģināt samazināt patērētos resursus — Lindex gadījumā 82% emisijas rodas tieši ražošanas gaitā, tāpēc uzņēmums primāri domā par veidiem, kā taupīt enerģiju ražošanas un transportēšanas procesā.
Nākamais solis — izmantot atkārtoti to, kas jau ir saražots, un tikai pēc šiem soļiem seko otrreizējā pārstrāde. Kā galējais variants, ja visas iepriekšējās iespējas ir izsmeltas, atliek atkritumu poligons.
Tātad, aprites biznesa modelis vērsts uz mērķi, lai pēc iespējas mazāks procents saražotā nonāktu atkritumos, vienlaikus nodrošinot, lai visos procesos tiktu taupīti resursi.
Vēl viens uzņēmuma mērķis, kas saistīts ar aprites modeļa principu ievērošanu, ir līdz 2025. gadam panākt, ka visi apģērbi dizainēti tā, lai tos varētu izmantot pēc iespējas ilgāk, proti, tiem jābūt ražotiem no pārstrādātiem vai kā citādi ilgtspējīgiem materiāliem.
A. K. Dālberga norāda — visiem nozares uzņēmumiem jārēķinās, ka nākotnē tiem būs jānodrošina aizvien lielāka procesu caurspīdība, piemēram, spējot apliecināt, ka visos ražošanas un piegādes posmos tiek nodrošināta cilvēktiesību ievērošana.
Eiropas zaļā kursa ietvaros ES tiek izstrādātas jaunas stratēģijas, kas vērstas uz klimatneitralitāti un ilgtspējīgu produktu ieviešanu, un tās būs saistošas dažādu nozaru uzņēmumiem, tai skaitā modes industrijai. Piemēram, tiek plānots, ka katram produktam būs nepieciešama sava pase, ar kuras palīdzību varēs pilnībā izsekot visai tā tapšanas gaitai, lai pārliecinātos, ka uzņēmums ir rīkojies pēc labākās prakses un darījis visu, kas tā spēkos, lai samazinātu savu ietekmi uz planētu.
