Uzņēmējiem priekšā ir izaicinājumu pilni mēneši, tomēr pats galvenais šobrīd ir neapstāties un negaidīt, bet aktīvi izmantot valsts un bankas piedāvātās iespējas padarīt savu uzņēmumu noturīgāku pret iespējamām krīzēm.
Kad gada sākumā šķita, ka beidzot esam uz pēcpandēmijas optimisma viļņa, sākās karš, kas īsā laikā būtiski iespaidojis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skatījumu nākotnē. Janvārī veiktajā SEB bankas MVU aptaujā dominēja piesardzīgi optimistisks noskaņojums, savukārt maija aptaujā jau vairāk nekā puse uzņēmumu prognozē apgrozījuma kritumu un krietni mazinājuši savu gatavību investēt. Daudzi vēl tikai cenšas aptvert jauno realitāti, cerot, ka ar laiku nenoteiktība mazināsies.
“Svarīgākā ziņa, ko es vēlētos nodot uzņēmējiem — labvēlīgāka laika investīcijām varētu arī nebūt, tāpēc galvenais šobrīd ir nesastingt nogaidošā pozīcijā, bet izlēmīgi rīkoties,” saka Elīna Dlohi, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja.
Gaidīt labākus laikus ir riskants lēmums
Lielākais izaicinājums uzņēmumiem visā Eiropā šobrīd ir enerģētikas izmaksu kāpums, kā arī piegāžu ķēžu pārrāvumi. Tam visam līdzās ir arī nenoteiktības radītais psiholoģiskais un fiziskais diskomforts, ko izjūt ne tikai vadītāji, bet arī darbinieki.
“Apzinoties, ka priekšā ir grūts rudens un ziema, kas saistīts ne tikai ar pieaugošajām izmaksām un inflāciju, bet arī iespējamu pandēmijas atgriešanos dienaskārtībā, uzņēmumiem šobrīd intensīvi vajadzētu domāt, kā pasargāt sevi no dažādiem riskiem un veikt nepieciešamās investīcijas,” uzskata E. Dlohi. Piemēram, ja uzņēmums apkurei galvenokārt izmanto gāzi, nevajadzētu cerēt, ka tā kādudien kļūs atkal lētāka, bet racionāli izvērtēt savus enerģētiskos paradumus un meklēt atbilstošus alternatīvus apkures veidus, kas ļautu ilgtermiņā nodrošināties pret neprognozējamām cenu svārstībām.
Šobrīd kredītiem, kas saistīti ar uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanu un alternatīviem enerģijas avotiem, SEB banka uzņēmumiem piedāvā īpaši izdevīgus nosacījumus, turklāt arī valsts izveidojusi vairākas atbalsta programmas, kurās uzņēmumi daļu investīciju var atgūt grantu veidā.
Īstermiņa ieguldījums, lai ilgtermiņā ietaupītu
Uzskats, ka nestabilos laikos nevajadzētu uzņemties papildu risku aizņemoties, šobrīd sevi īsti neattaisno. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, nestabilitāte jāpieņem par jauno normu vismaz uz pāris gadiem, un vienīgais risinājums ir tai pielāgoties. Otrkārt, kā norāda E. Dlohi, Eiropas Centrālās bankas (ECB) bāzes likmju celšana, lai sabremzētu inflāciju, nozīmē — tik lēti kredīti kā līdz šim, nākotnē vairs nebūs pieejami. Treškārt, laikus nesagatavojoties, uzņēmumi riskē ar lielākiem izdevumiem brīdī, kad ūdens jau sāks smelties mutē.
Jāņem vērā, ka Latvijā šobrīd privātā sektora parādu līmenis ir zems ne tikai Eiropas, bet arī Baltijas mērogā. Iespējams, ka savulaik īpaši smagās finanšu krīzes iespaidā mentāli esam mazāk gatavi aizņemties. Tomēr tas arī nozīmē, ka sākam savā labklājībā atpalikt no kaimiņiem, jo bez investīcijām nav iespējama bagāta un attīstīta valsts. Labā ziņa — Latvijas uzņēmumi krīzi sagaida ar lielu elastību un labu kredītu un noguldījumu attiecību, turklāt šobrīd banku piedāvātais finansējums joprojām ir lēts.
SEB banka piedāvā uzņēmumu vajadzībām pielāgotus mikrokredītu veidus, kas ļauj efektīvāk sasniegt izvirzītos mērķus. Mikrokredītam ar ALTUM garantiju nav nepieciešams papildu nodrošinājums, un tā ietvaros uzņēmums var saņemt līdz 40 000 eiro lielu aizdevumu, ko izmantot investīcijām, pamatlīdzekļu iegādei vai telpu uzlabošanai.
Savukārt mikrokredīts lauksaimniecības uzņēmumiem ļauj veikt investīcijas iekārtās, saimniecības modernizēšanā vai pamatlīdzekļu vai krājumu/minerālmēslu iegādē, un maksimāli pieejamā aizņēmuma summa ir 20 000 eiro.
Īpaši jāizceļ arī zaļais mikrokredīts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas paredzēts saules paneļu uzstādīšanai pašpatēriņam vai elektroauto uzlādes staciju iegādei un kura ietvaros bez nodrošinājuma iespējams saņemt līdz 20 000 eiro. Tam ir īpaši zema procentu likme un garāks atmaksas termiņš.
Kur šobrīd visvairāk vērts investēt?
Runājot par apgrozāmajiem līdzekļiem, E. Dlohi uzsver divus būtiskus virzienus — lai nodrošinātos pret piegāžu ķēžu pārrāvumiem un izejvielu cenu pieaugumu, investīcijas noderēs lielāku krājumu iegādei, kas pietiks ilgākam laikam. Un noteikti jādomā par darbiniekiem, kuru apmierinātība iet roku rokā ar labklājību, tāpēc brīdī, kad strauji pieaug dzīves dārdzība, algu celšana var kļūt par nepieciešamību.
Lai gan mazie uzņēmumi nevar ietekmēt to, cik ātri tiks uzbūvēti vēja parki Latvijā un saražota alternatīvā enerģija, tie var ietekmēt savu patēriņu un ieguldīt uzņēmuma ilgtspējā. Tāpēc viena no šobrīd vērtīgākajām investīciju jomām uzņēmumiem ir energoefektivitātes uzlabošana, piemēram, nomainot neefektīvas ražošanas iekārtas uz efektīvākām, kā arī savu alternatīvo enerģijas avotu ieviešana — vai tie būtu saules paneļi uz jumta vai neliela vēja ģeneratora uzstādīšana pašpatēriņam, vai kādi citi veidi, kā kļūt energoneatkarīgākiem. Šis investīciju virziens ir arī viens no prioritārajiem, kur uzņēmumiem atbalstu sniedz valsts un īpašu pretimnākšanu izrāda banka, tā ļaujot samazināt izdevumu slogu.
Attiecībā uz investīcijām vērts paturēt prātā, ka šobrīd Eiropā notiek piegāžu ķēžu un biznesa modeļu izmaiņas, karadarbības rezultātā darba tirgū ienāk jauni cilvēki, sācies jauns ES fondu apgūšanas periods, kā arī turpinās Rail Baltica projekta īstenošana un NATO klātbūtnes pastiprināšana, kas vietējiem mazajiem uzņēmumiem var pavērt jaunas izaugsmes iespējas.
