Katra krīze uzņēmējiem sarūpē gan pārbaudījumus, gan iespējas rast jaunus attīstības ceļus. Kā šādos nenoteiktības apstākļos pārdomāti rīkoties ar uzņēmuma finansēm? Ar kādiem spēles noteikumiem jārēķinās pēc Covid-19 pandēmijas beigām? Par to Izaugsmes programmas lekcijā stāsta SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.
“Biznesā galvenais ir būt cīnītājam. Pastāv skarbs pamatprincips – uzvarētāji vienmēr fokusējas uz sevi, savukārt zaudētāji biežāk mēģina vainot citus, meklēt problēmas valdībā,” stāsta K. Danēvičs, uzsverot, ka krīzes ļauj atrast veiksmīgus darbības modeļus.
Vizītkarte
Kārlis Danēvičs ir SEB bankas valdes loceklis, kurš darbojas bankā jau 17 gadus. Šajā laikā viņš ir vadījis gan korporatīvās analīzes nodaļu, gan uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, kā arī ieņēmis finanšu direktora un bankas risku vadītāja amatus. Danēvičs ir ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un finansēs. Kopš 2018. gada viņš ir arī SOS bērnu ciematu padomes priekšsēdētājs.
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem sarežģījumiem ekonomikas jomā, stāvoklis šobrīd ir būtiski labāks nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā. “Situācija nav viegla, pasaule piedzīvo lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara. Bet gribu jūs iedrošināt: Latvija šai krīzei ir krietni labāk sagatavota – gan finanšu sektors, gan valdība, gan privātais sektors un uzņēmēji,” uzsver SEB bankas valdes loceklis.
Galvenās problēmas nākotnē
“Globālais konteksts faktiski ir tāds, ka tiek drukāts milzīgs naudas apmērs. Ir vēlme stimulēt uzņēmumus ar dažādām atbalsta programmām. Kaut kas līdzīgs ir bijis tikai Otrā pasaules kara laikā un pēc tā,” stāsta K. Danēvičs. Lai gan šobrīd tas pasargā ekonomiku no smaga kritiena vai pat sabrukuma, pastāv bažas, ka pēc krīzes varētu rasties inflācijas draudi vai straujš aktīvu cenu kāpums.
Manāms, ka valstis cenšas nedaudz noslēgties. “Arī mēs Latvijā mēģinām runāt par savu uzņēmumu atbalstīšanu. Ja tā rīkojas arī lielās valstis, tad tas apgrūtina starptautisko tirdzniecību. Sākam viens uz otru skatīties ar aizdomām, izdomāt dažādas barjeras. Īpaši bīstami tas ir mazajām valstīm,” neslēpj K. Danēvičs.
Biznesa izaugsme prasa laiku. Bet saņemt finansējumu attīstībai var jau tagad.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma par galveno ekonomikas dzinuli kļuva globalizācija, valstīm specializējoties konkrētās nozarēs. Par Latvijas trumpjiem kļuva kokapstrāde, medicīnas preču ražošana, zāļu ražošana, tehnoloģijas un IT preces. “Piemēram, ja es iemācījos ātrāk adīt, bet mans kaimiņš prasmīgi audzēja kartupeļus, tad mēs viens ar otru tirgojāmies un nekādu problēmu nebija,” paskaidro K. Danēvičs.
“Ja neticat globalizācijai, padomājiet, kā būtu, ja jūs dzīvotu mājsaimniecībā dziļos laukos un jums vajadzētu pašiem visu nodrošināt. Cik tālu jūs tiktu? Jūs droši vien varētu kaut ko uzadīt un izaudzēt kartupeļus, bet pie datora un traktora jūs netiktu. Jo mazākās šūniņās mēs sadalāmies, jo grūtāk būt pašpietiekamiem un turīgiem visiem kopā.”
Arvien uzskatāmāka kļūst plaisa starp finanšu nozari, akciju cenām un pārējo pasauli. Visizteiktāk šī tendence ir redzama ASV, kur ir radusies plaisa starp Volstrītu un pārējām ielām. Šī situācija var radīt neizpratni, jo, piemēram, kamēr tehnoloģiju gigantu akciju cenas kāpj debesīs, restorānu un viesnīcu biznesā strādājošie piedzīvo grūtus laikus. K. Danēvičs piebilst, ka šāda plaisa nav veselīga nedz solidaritātei, nedz politiskajam kursam un kopīgai līdzāspastāvēšanai.
Ar ko uzņēmumiem jārēķinās pēc krīzes
Ja šobrīd uzņēmumiem jānes Covid-19 radītais smagums, tad pēc krīzes nāksies nest kredītu un saistību nastu. “Latvijā redzam, ka uzņēmumi ir ļoti veselīgā finanšu pozīcijā. Nav manāmi sistēmiski draudi, ka Latvijas uzņēmumi varētu kļūt par tā sauktajiem zombiju uzņēmumiem, kuriem uzvelts tik milzīgs saistību slogs , ka viņi ir ne īsti dzīvi, ne īsti miruši. Protams, valstu parāds un tā pieaugums skar pilnīgi visus,” paskaidro SEB bankas valdes loceklis.
“Šobrīd ir patīkami redzēt, ka valdība pilda savu pienākumu un tērē vairāk, savukārt privātais sektors nespēj tērēt vairāk, tādējādi izlīdzinot ekonomiskos ciklus. Jāatceras gan, ka “bāra rēķins” tiks saņemts un būs jāsamaksā. Parāda atmaksa parasti notiek vai nu taupot, vai samazinot slogu caur inflāciju. Abi veidi ir nepatīkami, bet ar tiem jārēķinās.”
Atsevišķās valstīs, tostarp Ķīnā, parādās modelis, kurā sens sociālisms sajaukts ar brutālu kapitālismu. “Valsts strādā simbiozē ar uzņēmumiem, veidojot valsts kapitālismu. Ja iepriekš uzņēmumiem bija jākonkurē tikai pašiem ar savu efektivitāti, gudrību un uzņēmēja gēnu, tad tagad būs jākonkurē arī ar platformu, no kuras jūs nākat,” prognozē K. Danēvičs.
Kā biznesā augt 10x straujāk?
SEB bankas valdes loceklis atgādina, ka saskaņā ar Darvinisma principiem izdzīvo nevis stiprākais vai gudrākais, bet gan tas, kurš vislabāk spēj pielāgoties. Līdzīgi noteikumi valda arī kapitālismā. “20 gadu garumā Latvijā bieži redzu, ka mums ir lieliski uzņēmumi, kas spēj pielāgoties un pārvarēt birokrātiskumu,” piebilst K. Danēvičs.
Varam sagaidīt, ka dzīve agrāk vai vēlāk tomēr atgriezīsies normālās sliedēs. Katra krīze satricina un izmaina sabiedrību, taču allaž ir vērojamas arī pozitīvas izmaiņas. K. Danēvičs min, ka šī pandēmija izcels digitālo risinājumu nozīmi uzņēmējdarbībā, kā arī radīs iespēju ieviest ikdienā jaunus darbības veidus.
No kādām kļūdām jāizvairās
K. Danēvičs ir pārliecināts, ka izvairīšanās no kļūdām bieži vien ir pavediens, kas ved uz biznesa veiksmi un finanšu panākumiem. Uzņēmumiem jāseko līdzi saviem aktīviem, saistībām un kapitāla struktūrai. “Ja jūs augat straujāk, nekā spējat ģenerēt kapitālu, rodas finanšu “vēža” risks,” ar medicīnisku piemēru paskaidro SEB bankas valdes loceklis.
Likviditāti var salīdzināt ar uzņēmuma asinsriti. “Pat ja uzņēmumam ir problēmas bilancē vai peļņas un zaudējumu aprēķinā, liekākā kļūda ir pārāk mazs fokuss uz likviditāti,” izceļ K. Danēvičs.
Galvenie finanšu rādītāji ikdienā
Ieņēmumu izaugsme. Ļauj novērtēt, cik stabili ir jūsu uzņēmuma ienākumi. Atsevišķiem uzņēmumiem krīzes laikā šis rādītājs var pat pieaugt.
Bruto rentabilitāte. Parāda starpību starp ražošanas izmaksām un ieņēmumiem.
EBITDA. Peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas. Parāda jūsu pamatdarbības pelnītspēju un ļauj salīdzināt to ar citu nozares spēlētāju rādītājiem.
Likviditāte un apgrozāmā kapitāla pieprasījums. Uzrāda likvīdi pieejamos līdzekļus bilancē, ļaujot izprast, vai šobrīd būtu iespējams viegli atdot parādus piegādātājiem. Savukārt apgrozāmā kapitāla pieprasījums ļauj pamanīt, vai apgrozījuma pieaugums nerada likviditātes problēmas.
Saistību maksājumu segums (DSCR). Laika dimensijā izvērš jūsu maksājumus kreditoriem, ļaujot novērtēt EBITDA rādītāju.
Saistības un pašu kapitāls. Veselīga ražotāja pašu kapitāla īpatsvars parasti ir ap 40% vai 50%. Vairumtirgotājiem pašu kapitāla līmenis var būt arī mazāks, ap 20%.
Biznesā un dzīvē kopumā ir sarežģīti precīzi paredzēt nākotni, taču atpakaļskats vienmēr ir krietni skaidrāks. Tāpēc būtiska loma jebkurā uzņēmumā ir finanšu pārskatiem. “Varētu šķist muļķīgi, jo ir taču jābrauc uz priekšu un jāmēģina atrast jauni tirgi. Taču arvien jāskatās arī atpakaļskata spogulī – vai viss ir kārtībā ar likviditāti, kā izskatās naudas plūsma, kāds ir pašu kapitāls. Uzņēmumam jāspēj apvienot divas pretējas lietas: braucot uz priekšu, ieskatīties atpakaļskata spogulī, lai pārliecinātos, ka nav nobraukts no ceļa,” uzsver SEB bankas valdes loceklis.
Kā būtiskāko no pieejamajiem finanšu pārskatiem K. Danēvičs izceļ naudas plūsmas pārskatu. Priekšstats par naudas plūsmu neveidojas intuitīvi, tāpēc ir svarīgi ik pa laikam apskatīt naudas plūsmas tendences jūsu uzņēmumā.
K. Danēvičs uzsver, ka krīzes laikā jāturpina sekot līdzi sava uzņēmuma apgrozāmā kapitāla aprites rādītājiem, pircēju finanšu stabilitātei, naudas sadedzināšanas ātrumam (cash burn rate), kā arī finanšu rādītāju ievērošanai un refinansēšanas termiņiem.
Savukārt kredītu SEB bankas valdes loceklis salīdzina ar zālēm – noteiktā devā tas var uzņēmumam dot pozitīvu attīstības virzienu, bet nepareizās devās var pat nogalināt. Piemēram, neparedzamajā restorānu biznesā mēģinājums aizņemties var izrādīties ļoti bīstams, radot vairāk problēmu nekā ieguvumu.
Biznesa risks vai Finanšu risks – kurš svarīgāks?
Lieliem uzņēmumiem, kuriem ir skaidrs nākotnes redzējums , vairāk laika ieteicams veltīt biznesa aspektiem – produktiem, attīstībai, konkurentu izpētei.
Maziem uzņēmumiem, kuriem ir neskaidrības par nākamo gadu, vairāk jādomā par finanšu risku aprēķiniem.
Uzņēmējdarbībā nevar iztikt bez plānošanas, atgādina K. Danēvičs. Savlaicīgi sagatavojoties visdažādākajiem scenārijiem, ir iespējams iegūt lielu vērtību. “Arī sportistu bieži atzīst, ka uzvaru nosaka nevis vēlme uzvarēt, bet gan vēlme un spēja sagatavoties un trenēties uzvarai,” saka SEB bankas valdes loceklis.
Lai gūtu plašāku ieskatu par finanšu plānošanu un riska menedžmentu, aicinām noklausīties K. Danēviča lekciju no SEB bankas organizētās Izaugsmes programmas:
Vai vēlaties augt 10x, nevis par 10%?
SEB bankas Izaugsmes programma ir domāta ambicioziem maziem un vidējiem uzņēmējiem, lai ar iegūtajām biznesa zināšanām, mentoringa atbalstu, biznesa kontaktu loka paplašināšanos un finanšu rīku palīdzību tie veicinātu strauju uzņēmuma izaugsmi.
Mūsu mājaslapā atradīsiet Izaugsmes programmas lektoru prezentāciju video, kā arī plašāku informāciju par programmu un jūsu iespēju piedalīties kādā no turpmākajām sesijām.
