Lai mudinātu topošos uzņēmējus meklēt iespējas, padomus un atbalstu izmēģināt savus spēkus biznesā, Latvijā pieejams plašs klāsts ar dažādām kopienām, iniciatīvām un pasākumiem, kas labprāt ver durvis ikvienam interesentam. Kā norāda SEB bankas Inovāciju vadītājs Baltijā Kārlis Karolis, pirmo impulsu var dot gan pievienošanās līdzīgi domājošu entuziastu Facebook grupai, gan savu prasmju apliecināšana hakatonos, gan ideju attīstīšana inkubatoros un akselerācijā, reizē veidojot komandu.
Atrast līdzīgi domājošos
Kā skaidro SEB bankas Inovāciju vadītājs Baltijā Kārlis Karolis, dažkārt topošos uzņēmējus pavada bailes pilnībā nodoties savu ideju realizēšanai vai meklēšanai, jo trūkst informācijas par pirmajiem veicamajiem soļiem, kā arī objektīva skatījuma no malas. Taču šo problēmu var risināt, rodot kopīgu valodu ar citiem līdzīgi domājošajiem.
“Tas, ko novēroju – aizvien vairāk cilvēku sāk kā resursu izmantot ne tikai sevi pašu, bet arī citu organizētus pasākumus. Tas var būt labs impulss, lai sāktu no bailēm kustēties tuvāk pie praktiskām darbībām un, reizē arī iegūt drošību ideju attīstīšanā. Ir diezgan daudz organizāciju ārpusē, kurām rūp, ka Latvijā attīstās, rodas uzņēmēji. Tās organizē dažāda veida pasākumus, kuros aicina iesaistīties. Tev pašam tik vien jāizdara, kā jāatnāk,” stāsta K. Karolis, kurš uzkrājis pieredzi, mentorējot lielus un mazus uzņēmumus par biznesa modeļu veidošanu un inovācijām.
Turklāt ne vienmēr ir jāiziet no mājām, lai nonāktu šādā vidē. Piemēram, Facebook visai viegli atrast grupu “Latvijas uzņēmēji”, kurai pievienojušies 10 tūkstoši biedru. “Droši vien kādam no viņiem būs padoms par to, kā un kurā virzienā darboties,” lēš eksperts.
Dažādu nozaru organizācijas mēdz rīkot regulāras tikšanās, lai apspriestu aktualitātes vai padziļināti skatītu kādu tematu. Piemēram, tehnoloģiju nozarē tādas organizē TechHub Riga. “Šajās tikšanās katru mēnesi tiek apspriestas dažādas tēmas saistībā ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kā arī ir iespēja satikties ar cilvēkiem, kas tādus ir radījuši” stāsta K. Karolis. Ja gribas tikties ar vēl lielāku cilvēku skaitu un iegūt vēl plašāku ieskatu, vērts sekot līdzi informācijai par plašākām konferencēm, kā piemēram, TechChill, Deep Tech Atelier, Icebreakers.
Izmēģināt spēkus hakatonā
Tiem, kuri vēl nav gatavi ar pilnu joni mesties iekšā ilgtermiņa uzņēmējdarbībā, K. Karolis iesaka izmēģināt spēkus tā dēvētajos hakatonos. “Tas ir īss formāts – bieži vien tikai 24 līdz 48 stundas. Tev jārēķinās ar tikai vienu nedēļas nogali. Piektdienas vakarā vari ierasties ar savu ideju vai pat bez tās. Tiek izveidota komanda. Visbiežāk, līdz svētdienas pēcpusdienai šī komanda strādā, lai attīstītu kādu ideju, kurai organizatori vēlas redzēt risinājumus. Svētdienas vakarā komanda prezentē gala rezultātu. Turklāt nereti labākajiem sanāk nopelnīt arī kādas naudas balvas,” pasākuma norisi ieskicē inovāciju eksperts, piebilstot, ka veiksmīgākās komandas var turpināt savu attīstību jau Eiropas un pasaules līmeņa hakatonos.
Kā norāda K. Karolis, lai bizness kustētos uz priekšu, bieži vien ir nepieciešams komandā pulcēt dažādas kompetences – tehniskos speciālistus, dizainerus, pārdevējus, u.c. “Hakatons ir vieta, kur satikties ar šādiem cilvēkiem, kā arī pašam izmēģināt šīs uzņēmējdarbības lomas,” uzsver eksperts.
Hakatoni Latvijā notiek gandrīz katru mēnesi, tāpēc atliek vien pameklēt aktuālos pasākumus internetā. Turklāt hakatoni mēdz notikt arī tiešsaistē, kas ļauj sastrādāties arī ar cilvēkiem no citām valstīm un veicināt pašam savas tehniskās kompetences.
Uzsākāt uzņēmējdarbību pēdējo 12 mēnešu laikā?
Pēc hakatona ar papildus atbalstu uz priekšu
Lai gan tas nav priekšnosacījums, arī pēc hakatona ir plašas iespējas turpināt virzīt savu ideju tālāk, piedaloties citu organizētās atbalsta programmās. Te varētu pieminēt tādus vārdus kā “inkubācija”, vai “akseleratori”. Tās parasti ir ilgāka laika ietvara programmas – no pāris mēnešiem līdz vairākiem gadiem, kuru laikā komandas strādā pie biznesa ideju attīstīšanas. Programmu saturs un atbalsta apjoms (tai skaitā finansiāls) katrai programmai atšķiras, tāpēc ir vērts iepazīties ar vairāku programmu piedāvājumiem un izvēlēties atbilstošāko.
Inkubatoros pārsvarā tiek nodrošināta vide un atbalsts, kura ietvaros komanda attīsta savu produktu. Savukārt akselerācija (paātrinājums – no angļu val.) noderīga būs tad, kad ir jau skaidrība par produktu un nepieciešams to straujāk virzīt tirgū.
Šie formāti piemērotāki ir tiem uzņēmējiem vai komandām, kurām jau ir tapušas idejas un skaidra apņemšanās darboties uzņēmējdarbībā. Kā piemērus K. Karolis izceļ ESI inkubatoru, pirmsakselerācijas programmu Inovāciju akadēmija, LIAA biznesa un augstskolu inkubatorus, Komercializācijas reaktora akselerācijas programmu, Buildit akseleratoru.
Lielākajai no šiem inkubatoriem ir konkrēti uzsaukumi uzņemšanai programmā, tādēļ atliek tik sekot līdzi aktuālajai informācijai, mudina eksperts.
Iespējas rodas regulāri, laiks tās izmantot
Ja māc šaubas, kuras nozares virzienā doties, K. Karolis iesaka apdomāt tehnoloģiju sektoru, kā arī ilgtspējas un klimatneitralitātes tēmu, identificējot problemātiku un ieraugot papildu iespējas. “Piemēram, arvien biežāk publiskās diskusijās izskan tēmas par datu apmaiņu – kā palīdzēt mazam un vidējam uzņēmumam saprast vai tas ir ilgtspējīgs. Tāpat ir aktuāli meklēt variantus, kā samazināt dažādu produktu izmantošanas, ražošanas, kā arī jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanas procesā radīto atlikumu. Šie ir tikai pāris piemēri – pasaule apkārt un cilvēku paradumi visu laiku mainās, kā rezultātā rodas jaunas vajadzības pēc risinājumiem. Ja tev ir iniciatīva, vari lekt iekšā un piedāvāt savus risinājumus,” iedrošina eksperts.
Topošajiem uzņēmējiem K. Karolis iesaka nenobīties un spert pirmo soli. “Ja savā galvā bijis daudz laika diskusijām, tad ierosinātu tiekties būt atvērtiem un dalīties savās domās ar citiem, lai iegūtu plašāku skatu uz idejām, kas dzīvojošas galvā. Ir vērts aiziet un iesaistīties, izmēģināt dažādas lomas hakatonos, inkubatoros vai kādas nozares ikmēneša pasākumos. Esmu novērojis, ka šīs kopienas ir ļoti atvērtas un labprāt pieņem topošos uzņēmējus,” mudina SEB bankas Inovāciju vadītājs Baltijā.
