Tendences rāda, ka tirgū būtiski pieaudzis IT speciālistu skaits
2023. gadā SEB banka Baltijas valstīs īstenoja īpašu kampaņu, kuras mērķis bija pieņemt darbā aptuveni 100 IT un produktu izstrādes jomas darbinieku. Apmēram trešā daļa no visiem nepieciešamajiem speciālistiem noalgota Latvijā. Novērojumi liecina, ka atšķirībā no vēl nesenas pagātnes, kad pieprasījums pēc IT darbiniekiem būtiski pārsniedza piedāvājumu darba tirgū, interesentu skaits ir ievērojami palielinājies, un konkurence ir sīva, tomēr joprojām trūkst tehnisko speciālistu ar sarežģītākām kompetencēm, piemēram, Java programmētāju.
Ikdienas darījumu kārtošana, izmantojot tiešsaistes banku vai mobilo lietotni, un pat kredītu saņemšana, neapmeklējot bankas filiāli, kļūst arvien izplatītāka gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Šo pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešami IT speciālisti, programmētāji, produktu vadītāji un citi speciālisti. Tāpēc 2023. gadā SEB Baltijas valstīs realizēja kampaņu, kuras mērķis bija pieņemt darbā aptuveni 100 produktu vadības un tehnoloģiju jomas darbiniekus. Kopš pērnā gada sākuma darbu SEB bankā Latvijā uzsākuši 37 speciālisti, kas veido 35% no kopējā Baltijas valstīs noalgoto darbinieku skaita.
Kā rāda personāla speciālistu novērojumi, salīdzinoši raitāk iet ar tādu kandidātu piesaisti, kuri pārvalda plašāk izplatītas kompetences vai tehniskās prasmes, piemēram, biznesa attīstītāji, projektu vadītāji, vidējā līmeņa vadītāji, jaunākie speciālisti.
“Atlases gaitā esam novērojuši, ka visgrūtāk ir atrast darbiniekus, kuriem jāpārvalda sarežģītākas kompetences vai kādas specifiskas tehniskās zināšanas, kas tirgū nav plaši sastopamas. Spilgtākais piemērs ir Java programmētāji. Bieži vien šādi kandidāti tiek meklēti, izmantojot t. s. “galvu medības” jeb headhunting atlasi, jo pieprasījums ir ļoti augsts gan Latvijā, gan visas Baltijas darba tirgū. Tāpat mēdz būt izaicinoši atrast programmatūras izstrādātājus darbam ar izstrādes valodām, kuras vairs netiek aktīvi mācītas, bet tajās radītie risinājumi joprojām turpina savu dzīvi uzņēmumos,” saka Anita Segliņa, SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja.
SEB personāla atlases kampaņa aptvēra visas trīs Baltijas valstis, kas savukārt ļāvis novērot atšķirības starp Igauniju, Latviju un Lietuvu. Salīdzinot Baltijas valstis, visgrūtāk atrast darbiniekus bijis Igaunijā, kur ir neliels darba tirgus un uzņēmumi cenšas noturēt savus vērtīgos darbiniekus. Turklāt atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā darba sludinājumos nav jānorāda mēnešalgas diapazons. Igaunijas labākie speciālisti, mainot darbu, sagaida vismaz 20% algas pieaugumu, it īpaši, ja viņi jau jūtas apmierināti ar savu pašreizējo darbu. Tāpat salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu Igaunijā IT amatu pozīcijās strādā vairāk ārzemnieku, piemēram, speciālisti no Zviedrijas, Kamerūnas, Turcijas un Indijas.
“Tas, ka Latvijā un Lietuvā atšķirībā no Igaunijas darba sludinājumos ir jānorāda atalgojuma diapazons, manuprāt, ir vērtējams pozitīvi – tas ļauj kandidātiem izvērtēt, vai viņu atalgojuma prasības sakrīt ar uzņēmuma piedāvāto atalgojuma līmeni, kas, savukārt, palielina ieinteresēto kandidātu skaitu un ļauj atlases speciālistam un tiešajam vadītājam samazināt atlasei nepieciešamo laiku, jo kandidāti jau ir izvērtējuši gan darba satura, gan arī potenciālo atalgojuma piedāvājumu,” skaidro Anita Segliņa.
SEB bankas struktūrvienībās Baltijas valstīs joprojām pieejamas 43 vakances tādās jomās kā programmēšana, produktu attīstība un dizains un datu analītika.
