MiFID - Markets in Financial Instruments Directive

Ieguldījumu produktu un ar tiem saistīto risku apraksti

Klienta statuss

Informācija par AS SEB banku un tās ieguldījumu pakalpojumiem (tajā skaitā informācija par ieguldītāju aizsardzības un noguldījumu garantiju sistēmu)

AS SEB banka klientu rīkojumu izpildes politika (spēkā no 2018.gada 3.janvāra)

AS SEB banka klientu rīkojumu izpildes politika (spēkā no 2018.gada 3.janvāra)– kopsavilkums

AS SEB banka izmantotās izpildes vietas

Informācija par pamudinājumiem saistībā ar ieguldījumiem fondos

Informācija par pamudinājumiem saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem un produktiem

Interešu konfliktu politika

Informācija par vērtspapīru nošķīruma līmeņiem un aizsardzību (privātpersonām)

Informācija par vērtspapīru nošķīruma līmeņiem un aizsardzību (juridiskām personām)

Informācija par kārtību, kādā sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā

Saskaņā ar jauno ES normatīvo regulējumu visām juridiskajām personām, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem, ir nepieciešams starptautisks identifikācijas kods.

Sākot ar 2018. gada 3. janvāri, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem savā darbībā jāievēro Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (Markets In Financial Instruments Directive jeb MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR), saskaņā ar kuru visas juridiskās personas, kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem, papildus ir jāidentificē ar unikālu, starptautisku juridiskās personas identifikatoru - LEI kodu (Legal Entity Identifier).

LEI kods ir starptautisks identifikators, 20 burtu un ciparu zīmju kombinācija, kas ļauj noteikt finanšu instrumentu darījumu partnerus neatkarīgi no valsts. LEI kods neaizvieto uzņēmumam piešķirto reģistrācijas numuru, ko piešķir LR Uzņēmumu reģistrs.

Kam un kāpēc ir nepieciešams LEI kods?

No 2018. gada 3. janvāra LEI kods ir nepieciešams visiem uzņēmumiem, kuri veic darījumus (piem., iegādi vai atsavināšanu) ar dažādiem finanšu instrumentiem (piem., akcijām, obligācijām, ETF-s, atvasinātiem finanšu instrumentiem u.c.), kas izriet no MiFID II un MiFIR ziņošanas pienākuma. LEI kodi nepieciešami arī tiem darījumiem, kuros juridiskas personas vēlas atsavināt finanšu instrumentus, kas iegādāti pirms datuma, kad sāka piemērot jaunās prasības.

LEI ir izveidots ar mērķi nodrošināt labāku finanšu tirgus uzraudzību un caurspīdīgumu, jo kredītiestādēm, ziņojot uzraudzības iestādēm (Finanšu un kapitāla tirgus komisijai) par juridisko personu veiktajiem finanšu darījumiem, kā identifikators ir jāizmanto uzņēmuma LEI kods. Ja uzņēmums nav norādījis bankai savu derīgo LEI kodu, SEB banka nav tiesīga pieņemt finanšu instrumentu darījuma rīkojumu.

Kur var saņemt LEI kodu?

LEI kodus piešķir Globālo juridisko personu identifikatoru sistēmas (Global Legal Entity Identifier Foundation jeb GLEIF) autorizētās iestādes (Local Operating Unit).

Mēs neiesakām nevienu konkrētu autorizēto iestādi, bet piedāvājam kontaktus dažām no Baltijas un Ziemeļvalstīs populārākajām iestādēm, kas izsniedz LEI kodus:

• Nasdaq CSD
• NordLEI
• GMEI Utility
• Bloomberg
• BalticLEI

Pilns autorizēto iestāžu saraksts, kas piedāvā LEI iegūšanu un uzturēšanu

Ja Jūsu uzņēmumam jau ir LEI kods, jauns kods nav nepieciešams. LEI kods jāiesniedz bankai turpmāk norādītajā kārtībā. Ja nezināt, vai Jūsu uzņēmumam ir derīgs LEI kods, tad to ir iespējams pārbaudīt GLEIF vietnē pēc uzņēmuma nosaukuma.

Kas jādara, lai saņemtu LEI kodu?

Lai pieteiktos LEI koda saņemšanai, Jums ir jāizvēlas LEI kodu izsniedzējs (autorizēto iestādi no www.gleif.org minēto iestāžu saraksta). Pēc tam šīs iestādes mājaslapā jāaizpilda pieteikums, norādot nepieciešamo informāciju.

Parasti tas būs uzņēmuma pilns nosaukums, uzņēmējdarbības forma (piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību), uzņēmuma reģistrācijas numurs, valsts un uzņēmuma adrese.

Cik maksā LEI iegāde un cik ilgi jāgaida, lai saņemtu LEI kodu?

LEI kodam ir noteikta reģistrācijas un gada abonēšanas maksa, tādēļ pirms LEI koda iegādes noteikti jāizvērtē potenciālās izmaksas – atbilstoši izvēlētajam LEI koda izsniedzējam, tās var būt atšķirīgas.

Šobrīd LEI koda reģistrācija izmaksā aptuveni 65-200 eiro. Savukārt ikgadējā abonēšanas maksa ir aptuveni 50-100 eiro.

Lai saņemtu LEI kodu, parasti ir jārēķinās ar 1 -2 nedēļām. Ja Jūsu uzņēmums neplāno veikt jaunus finanšu darījumus uzreiz pēc prasību stāšanās spēkā, tad LEI kodu varat neiegādāties uzreiz, tomēr jāņem vērā, ka, atsākot veikt darījumus, LEI kods būs obligāts uzņēmuma identifikators finanšu instrumentu darījumā, kas jānorāda pirms pirmā darījuma veikšanas.

Kur un kam SEB bankā var iesniegt saņemto LEI kodu?

Lai Jūs varētu veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, lūdzam pirms plānotā darījuma ievadīt LEI kodu Internetbankas sadaļā Vērtspapīri/vērtspapīru konti vai sazināties ar mums, paziņojot LEI kodu savam darījumu vadītājam.

Ar ko sazināties, ja rodas papildu jautājumi?

Ja jums rodas papildu jautājumi, aicinām zvanīt pa tālruni 26668777, 67779988, Skype (SEB_Latvija). Jūs varat sazināties arī ar savu darījuma vadītāju.

SEB ieguldījumu fondi

Trešo pušu ieguldījumu fondi

Biržā tirgotie fondi (ETF)

Ieguldījumu portfelis

Informāciju par visām izmaksām un izdevumiem, kas saistīti ar ieguldījumu portfeli, lūgums jautāt savam privātbaņķierim.

Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas dokumenti (Key Investor Information Documents), kas saistīti ar ieguldījumiem fondos, kā arī pamatinformācijas dokumenti (Key Information Documents) dzīvības apdrošināšanai ar līdzekļu uzkrājumu un finanšu instrumentiem, piemēram, alternatīvajiem ieguldījumu fondiem (t.sk. biržā tirgotajiem fondiem (ETF), derivatīviem, strukturētajiem finanšu instrumentiem ir pieejami SEB bankas mājas lapā.

No 2018. gada 3. janvāra ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniedzēju un saņēmēju pienākums ir ievērot Finanšu instrumentu tirgus direktīvas 2014/65/ES (jeb MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regulas Nr. 600/2014 noteiktās prasības, saskaņā ar kurām visiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā par katru finanšu instrumentu kategoriju jāpublisko galvenās izpildes vietas un brokeru sabiedrības, kuros iepriekšējā gadā tika izpildīti klientu rīkojumi, un informāciju par rīkojumu izpildes kvalitāti.

MiFID II prasības stājās spēkā no 2018. gada 3. janvāra, līdz ar to 2017. gada pārskats var nesaturēt pilnīgu informāciju, jo informācija par iepriekšējo gadu ir apkopota, balstoties uz MIFID I prasībām rīkojumu izpildei ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem.

2019. gads

2017. gads

1. Ko nozīmē MiFID II?
   Kopš 2007. gada Latvijā bija spēkā Eiropas Savienības Finanšu instrumentu tirgus direktīva (MIFID), kas regulēja finanšu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu. MiFID II prasības uzskatāmas par nākamo soli, lai nodrošinātu ieguldītājiem papildu aizsardzību un veicinātu finanšu tirgus caurspīdīgumu darījumos ar finanšu instrumentiem.

2. Kad MiFID II direktīva stājas spēkā?
   MIFID II direktīva Latvijā ir jāsāk ievērot no 2018. gada 3. janvāra. Papildus ieguldījumu pakalpojuma sniedzējiem ir jāievēro arī ar MIFIDII direktīvu saistītā MiFIR regula. No MiFIDII direktīvas izrietošās prasības 2018. gadā tiks iestrādātas arī Latvijas likumos, tajā skaitā – Finanšu instrumentu tirgus likumā, savukārt no MIFIR izrietošās prasības ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro tiešā veidā.

3. Kāds ir galvenais MiFID II mērķis?
   Galvenais direktīvas mērķis ir palielināt ieguldītāju aizsardzību un informētību, kā arī veicināt Eiropas savienības finanšu tirgus caurspīdīgumu un sakārtotību.

4. Kāda ir MIFID II atšķirība no MiFID I direktīvas, kura tika ieviesta 2007. gadā?
   Izvērtējot MIFID I ieviešanas procesu un tās darbības laikā novērotās finanšu krīzes sekas, regulatori ierosināja papildus grozījumus - MiFID II / MIFIR, kas patiesībā turpina nostiprināt spēkā esošo finanšu tirgus regulējumu un paplašināt darbības jomu, piemēram - MIFID II ir attiecināms uz plašāku finanšu aktīvu loku.

5. Kuri ieguldījumu produkti un pakalpojumi ietilpst MiFID II?
   MiFID II attiecas uz tādiem finanšu instrumentiem kā, piemēram - fondiem, akcijām, strukturētajiem depozītiem, obligācijām, valūtas mijmaiņas darījumiem, procentu mijmaiņas darījumiem utt., kā arī uz tādiem ieguldījumu pakalpojumiem kā, piemēram - rīkojumu pieņemšana un izpilde, ieguldījumu konsultācijas un portfeļu pārvaldība.

6. Vai MiFID II ir attiecināms arī uz uzkrājumu produktiem?
   MiFID II tiešā veidā nav attiecināms uz tādiem uzkrājumu produktiem kā, piemēram, Krājkonts vai pensiju uzkrājumi.

7. Kas pēc 2018. gada 3.janvāra mainīsies man kā klientam?
   Līdz ar MiFID II ieviešanu, klientiem būs iespēja saņemt plašāku informāciju par finanšu instrumentiem, ar tiem saistītajiem riskiem, potenciālajām izmaksām utml. Būs iespēja saņemt plašāku informāciju arī par finanšu darījumiem.

8. Kas ir LEI (Legal Entity Identifier) un kuriem klientiem tas būs nepieciešams?
   Visām juridiskajām personām, kuras veic darījumus ar dažādiem finanšu instrumentiem (piem., akcijām, obligācijām, biržā tirgotiem fondiem, atvasinātiem finanšu instrumentiem u.c. finanšu instrumentiem), pēc 2018. gada 3. janvāra būs nepieciešams īpašs Juridiskās personas identifikators - LEI kods. Ieguldījumu sabiedrības turpmāk nedrīkstēs sniegt klientam ieguldījumu pakalpojumus, pirms juridiskā persona nav ieguvusi LEI kodu. Plašāka informācija par LEI ir pieejama sadaļā “LEI kods”.