Switch to mobile version. Augšup

MiFID - Markets in Financial Instruments Directive

2007. gada 1. novembrī Eiropas Savienības dalībvalstīs, to skaitā arī Latvijā, stājās spēkā direktīva, kas regulē finanšu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu. Šī direktīva jeb MiFID (Markets in Financial Instruments Directive) ir radīta ar mērķi harmonizēt Eiropas Savienības valstu likumdošanu un stiprināt klientu interešu aizsardzību darījumos ar finanšu instrumentiem.

Direktīvas mērķis ir atvērt Eiropas finanšu tirgus robežas un palielināt konkurenci finanšu tirgos. Atvērtais tirgus pieprasīs no investīciju pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt augstāku klientu interešu aizsardzības pakāpi.

Latvijā MiFID direktīva tika ieviesta ar Finanšu instrumentu tirgus likuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu grozījumiem, palielinot prasību apjomu, kas jāievēro finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējiem.

Sākot ar 2018. gada 3. janvāri ieguldījuma pakalpojuma sniedzēju pienākums ir ievērot Finanšu instrumentu tirgus direktīvas 2014/65/EU (jeb MiFID II) noteiktās prasības, kas ietekmēs ikvienu ieguldītāju, kurš veic darījumus ar finanšu instrumentiem.

Ko nozīmē MiFID II un MiFIR?

Kopš 2007. gada Latvijā ir spēkā Finanšu instrumentu tirgus direktīva (MIFID), kas regulē finanšu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu. MiFID II prasības uzskatāmas par nākamo soli, lai nodrošinātu ieguldītājiem papildu aizsardzību un veicinātu finanšu tirgus caurspīdīgumu darījumos ar finanšu instrumentiem. Savukārt Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb  MiFIR) vairāk ir attiecināma tieši uz finanšu instrumentu darījumu izpildi, datu publiskošanu un ziņošanu kompetentajām iestādēm.

Ko MiFID II nozīmēs ieguldītājam?

Ieguldītājam jaunās direktīvas prasības nodrošinās:

  • papildu aizsardzību, saņemot no finanšu instrumentu emitenta un pakalpojuma sniedzēja plašāku un detalizētāku informāciju par finanšu instrumentiem un ieguldījumu pakalpojumiem;
  • lielāku finanšu tirgus caurspīdīgumu.

Kādi ir galvenie izmaiņu virzieni?

  • Ieguldītāja aizsardzība (a. Investor protection)

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji plašāk informēs ieguldītājus par pakalpojumiem (darījumu izmaksām, saistītajiem riskiem, produktu atbilstību u.tml.). Tāpat ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro stingrākas prasības attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu, pamudinājumu saņemšanu, kā arī šīs informācijas atklāšanu ieguldītājiem.

  • Labāka tirgus pārredzamība (a. Transparency)

Papildu pienākumi ziņot par izpildītiem finanšu instrumentu darījumiem (piemēram, darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem u.c.) kompetentajām iestādēm.

  • Ziņošana par darījumiem (a. Transaction reporting)

Ieguldījumu pakalpojuma sniedzējam būs jāziņo par finanšu instrumentu darījumiem uzraugošajām iestādēm (Latvijā tā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija) par daudz plašāku finanšu instrumentu klāstu un darījumu veidiem nekā iepriekš. Ziņojumos būs jānorāda specifisks klienta darījuma identifikators (juridiskām personām – LEI kods, bet fiziskām personām – personas identificējošie dati saskaņā ar pilsonību).

Darbs pie noteikumu izstrādes vēl turpinās, tādēļ šajā sadaļā esošā informācija tiks regulāri papildināta.

Saskaņā ar jauno ES normatīvo regulējumu visām juridiskajām personām, kas veic finanšu instrumentu darījumus, būs nepieciešams starptautisks identifikācijas kods.

Sākot ar 2018. gada 3. janvāri, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem savā darbībā jāievēro Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (Markets In Financial Instruments Directive jeb MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR), saskaņā ar kuru visas juridiskās personas, kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem, būs papildus jāidentificē ar unikālu, starptautisku juridiskās personas identifikatoru - LEI kodu (Legal Entity Identifier).

LEI kods ir starptautisks identifikators, 20 burtu un ciparu zīmju kombinācija, kas ļauj noteikt finanšu instrumentu darījumu partnerus neatkarīgi no valsts. LEI kods neaizvieto uzņēmumam piešķirto reģistrācijas numuru, ko piešķir LR Uzņēmumu reģistrs.

Kam un kāpēc ir nepieciešams LEI kods?

No 2018. gada 3. janvāra LEI kods ir nepieciešams visiem uzņēmumiem, kuri veic darījumus (piem., iegādi vai atsavināšanu) ar dažādiem finanšu instrumentiem (piem., akcijām, obligācijām, ETF-s, atvasinātiem finanšu instrumentiem u.c.), kas izriet no MiFID II un MiFIR ziņošanas pienākuma. LEI kodi nepieciešami arī tiem darījumiem, kuros juridiskas personas vēlēsies atsavināt finanšu instrumentus, kas iegādāti pirms datuma, kad sāk piemērot jaunās prasības.

LEI ir izveidots ar mērķi nodrošināt labāku finanšu tirgus uzraudzību un caurspīdīgumu, jo kredītiestādēm, ziņojot uzraudzības iestādēm (Finanšu un kapitāla tirgus komisijai) par juridisko personu veiktajiem finanšu darījumiem, turpmāk, kā identifikatoru būs jāizmanto uzņēmuma LEI kods. Ja uzņēmums nebūs norādījis bankai savu derīgo LEI kodu līdz 2018. gada 2. janvārim, SEB banka nebūs tiesīga pieņemt finanšu instrumentu darījuma rīkojumu.

Kur var saņemt LEI kodu?

LEI kodus piešķir Globālo juridisko personu identifikatoru sistēmas (Global Legal Entity Identifier Foundation jeb GLEIF) autorizētās iestādes (Local Operating Unit).

Mēs neiesakām nevienu konkrētu autorizēto iestādi, bet piedāvājam kontaktus dažām no Baltijas un Ziemeļvalstīs populārākajām iestādēm, kas izsniedz LEI kodus:

Pilns autorizēto iestāžu saraksts, kas piedāvā LEI iegūšanu un uzturēšanu

Ja Jūsu uzņēmumam jau ir LEI kods, jauns kods nav nepieciešams. LEI kods jāiesniedz bankai turpmāk norādītajā kārtībā. Ja nezināt, vai Jūsu uzņēmumam ir derīgs LEI kods, tad to ir iespējams pārbaudīt GLEIF vietnē pēc uzņēmuma nosaukuma.

Kas jādara, lai saņemtu LEI kodu?

Lai pieteiktos LEI koda saņemšanai, Jums ir jāizvēlas LEI kodu izsniedzējs (autorizēto iestādi no www.gleif.org minēto iestāžu saraksta). Pēc tam šīs iestādes mājaslapā jāaizpilda pieteikums, norādot nepieciešamo informāciju.

Parasti tas būs uzņēmuma pilns nosaukums, uzņēmējdarbības forma (piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību), uzņēmuma reģistrācijas numurs, valsts un uzņēmuma adrese.

Cik maksā LEI iegāde un cik ilgi jāgaida, lai saņemtu LEI kodu?

LEI kodam ir noteikta reģistrācijas un gada abonēšanas maksa, tādēļ pirms LEI koda iegādes noteikti jāizvērtē potenciālās izmaksas – atbilstoši izvēlētajam LEI koda izsniedzējam, tās var būt atšķirīgas.

Šobrīd LEI koda reģistrācija izmaksā aptuveni 65-200 eiro. Savukārt ikgadējā abonēšanas maksa ir aptuveni 50-100 eiro.

Lai saņemtu LEI kodu, parasti ir jārēķinās ar 2 nedēļām, bet 2017. gada beigās gaidīšanas laiks varētu būt ievērojami ilgāks.

Ja Jūsu uzņēmums neplāno veikt jaunus finanšu darījumus uzreiz pēc prasību stāšanās spēkā, tad LEI kodu varat neiegādāties uzreiz, tomēr jāņem vērā, ka, atsākot veikt darījumus, LEI kods būs obligāts uzņēmuma identifikators finanšu instrumentu darījumā, kas jānorāda pirms pirmā darījuma veikšanas.

Kur un kam SEB bankā var iesniegt saņemto LEI kodu?

Lai Jūs varētu turpināt veikt darījumus ar finanšu instrumentiem pēc 2018. gada 2. janvāra, lūdzam pirms plānotā darījuma sazināties ar mums vai paziņot LEI kodu savam darījumu vadītājam.

No šī gada decembra Jums būs iespēja ievadīt LEI kodu arī internetbankas sadaļā Vērtspapīri/vērtspapīru konti.

Ar ko sazināties, ja rodas papildu jautājumi?

Ja jums rodas papildu jautājumi, aicinām zvanīt pa tālruni 26668777, 67779988, Skype (SEB_Latvija). Jūs varat sazināties arī ar savu darījuma vadītāju.

MiFID II

Sākot ar 2018. gada 3. janvāri ieguldījuma pakalpojuma sniedzēju pienākums ir ievērot Finanšu instrumentu tirgus direktīvas 2014/65/EU (jeb MiFID II) noteiktās prasības, kas ietekmēs ikvienu ieguldītāju, kurš veic darījumus ar finanšu instrumentiem.

Ko nozīmē MiFID II un MiFIR?

Kopš 2007. gada Latvijā ir spēkā Finanšu instrumentu tirgus direktīva (MIFID), kas regulē finanšu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu. MiFID II prasības uzskatāmas par nākamo soli, lai nodrošinātu ieguldītājiem papildu aizsardzību un veicinātu finanšu tirgus caurspīdīgumu darījumos ar finanšu instrumentiem. Savukārt Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb  MiFIR) vairāk ir attiecināma tieši uz finanšu instrumentu darījumu izpildi, datu publiskošanu un ziņošanu kompetentajām iestādēm.

Ko MiFID II nozīmēs ieguldītājam?

Ieguldītājam jaunās direktīvas prasības nodrošinās:

  • papildu aizsardzību, saņemot no finanšu instrumentu emitenta un pakalpojuma sniedzēja plašāku un detalizētāku informāciju par finanšu instrumentiem un ieguldījumu pakalpojumiem;
  • lielāku finanšu tirgus caurspīdīgumu.

Kādi ir galvenie izmaiņu virzieni?

  • Ieguldītāja aizsardzība (a. Investor protection)

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji plašāk informēs ieguldītājus par pakalpojumiem (darījumu izmaksām, saistītajiem riskiem, produktu atbilstību u.tml.). Tāpat ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro stingrākas prasības attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu, pamudinājumu saņemšanu, kā arī šīs informācijas atklāšanu ieguldītājiem.

  • Labāka tirgus pārredzamība (a. Transparency)

Papildu pienākumi ziņot par izpildītiem finanšu instrumentu darījumiem (piemēram, darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem u.c.) kompetentajām iestādēm.

  • Ziņošana par darījumiem (a. Transaction reporting)

Ieguldījumu pakalpojuma sniedzējam būs jāziņo par finanšu instrumentu darījumiem uzraugošajām iestādēm (Latvijā tā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija) par daudz plašāku finanšu instrumentu klāstu un darījumu veidiem nekā iepriekš. Ziņojumos būs jānorāda specifisks klienta darījuma identifikators (juridiskām personām – LEI kods, bet fiziskām personām – personas identificējošie dati saskaņā ar pilsonību).

Darbs pie noteikumu izstrādes vēl turpinās, tādēļ šajā sadaļā esošā informācija tiks regulāri papildināta.

 

Juridiskās personas identifikators (LEI)

Saskaņā ar jauno ES normatīvo regulējumu visām juridiskajām personām, kas veic finanšu instrumentu darījumus, būs nepieciešams starptautisks identifikācijas kods.

Sākot ar 2018. gada 3. janvāri, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem savā darbībā jāievēro Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (Markets In Financial Instruments Directive jeb MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR), saskaņā ar kuru visas juridiskās personas, kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem, būs papildus jāidentificē ar unikālu, starptautisku juridiskās personas identifikatoru - LEI kodu (Legal Entity Identifier).

LEI kods ir starptautisks identifikators, 20 burtu un ciparu zīmju kombinācija, kas ļauj noteikt finanšu instrumentu darījumu partnerus neatkarīgi no valsts. LEI kods neaizvieto uzņēmumam piešķirto reģistrācijas numuru, ko piešķir LR Uzņēmumu reģistrs.

Kam un kāpēc ir nepieciešams LEI kods?

No 2018. gada 3. janvāra LEI kods ir nepieciešams visiem uzņēmumiem, kuri veic darījumus (piem., iegādi vai atsavināšanu) ar dažādiem finanšu instrumentiem (piem., akcijām, obligācijām, ETF-s, atvasinātiem finanšu instrumentiem u.c.), kas izriet no MiFID II un MiFIR ziņošanas pienākuma. LEI kodi nepieciešami arī tiem darījumiem, kuros juridiskas personas vēlēsies atsavināt finanšu instrumentus, kas iegādāti pirms datuma, kad sāk piemērot jaunās prasības.

LEI ir izveidots ar mērķi nodrošināt labāku finanšu tirgus uzraudzību un caurspīdīgumu, jo kredītiestādēm, ziņojot uzraudzības iestādēm (Finanšu un kapitāla tirgus komisijai) par juridisko personu veiktajiem finanšu darījumiem, turpmāk, kā identifikatoru būs jāizmanto uzņēmuma LEI kods. Ja uzņēmums nebūs norādījis bankai savu derīgo LEI kodu līdz 2018. gada 2. janvārim, SEB banka nebūs tiesīga pieņemt finanšu instrumentu darījuma rīkojumu.

Kur var saņemt LEI kodu?

LEI kodus piešķir Globālo juridisko personu identifikatoru sistēmas (Global Legal Entity Identifier Foundation jeb GLEIF) autorizētās iestādes (Local Operating Unit).

Mēs neiesakām nevienu konkrētu autorizēto iestādi, bet piedāvājam kontaktus dažām no Baltijas un Ziemeļvalstīs populārākajām iestādēm, kas izsniedz LEI kodus:

Pilns autorizēto iestāžu saraksts, kas piedāvā LEI iegūšanu un uzturēšanu

Ja Jūsu uzņēmumam jau ir LEI kods, jauns kods nav nepieciešams. LEI kods jāiesniedz bankai turpmāk norādītajā kārtībā. Ja nezināt, vai Jūsu uzņēmumam ir derīgs LEI kods, tad to ir iespējams pārbaudīt GLEIF vietnē pēc uzņēmuma nosaukuma.

Kas jādara, lai saņemtu LEI kodu?

Lai pieteiktos LEI koda saņemšanai, Jums ir jāizvēlas LEI kodu izsniedzējs (autorizēto iestādi no www.gleif.org minēto iestāžu saraksta). Pēc tam šīs iestādes mājaslapā jāaizpilda pieteikums, norādot nepieciešamo informāciju.

Parasti tas būs uzņēmuma pilns nosaukums, uzņēmējdarbības forma (piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību), uzņēmuma reģistrācijas numurs, valsts un uzņēmuma adrese.

Cik maksā LEI iegāde un cik ilgi jāgaida, lai saņemtu LEI kodu?

LEI kodam ir noteikta reģistrācijas un gada abonēšanas maksa, tādēļ pirms LEI koda iegādes noteikti jāizvērtē potenciālās izmaksas – atbilstoši izvēlētajam LEI koda izsniedzējam, tās var būt atšķirīgas.

Šobrīd LEI koda reģistrācija izmaksā aptuveni 65-200 eiro. Savukārt ikgadējā abonēšanas maksa ir aptuveni 50-100 eiro.

Lai saņemtu LEI kodu, parasti ir jārēķinās ar 2 nedēļām, bet 2017. gada beigās gaidīšanas laiks varētu būt ievērojami ilgāks.

Ja Jūsu uzņēmums neplāno veikt jaunus finanšu darījumus uzreiz pēc prasību stāšanās spēkā, tad LEI kodu varat neiegādāties uzreiz, tomēr jāņem vērā, ka, atsākot veikt darījumus, LEI kods būs obligāts uzņēmuma identifikators finanšu instrumentu darījumā, kas jānorāda pirms pirmā darījuma veikšanas.

Kur un kam SEB bankā var iesniegt saņemto LEI kodu?

Lai Jūs varētu turpināt veikt darījumus ar finanšu instrumentiem pēc 2018. gada 2. janvāra, lūdzam pirms plānotā darījuma sazināties ar mums vai paziņot LEI kodu savam darījumu vadītājam.

No šī gada decembra Jums būs iespēja ievadīt LEI kodu arī internetbankas sadaļā Vērtspapīri/vērtspapīru konti.

Ar ko sazināties, ja rodas papildu jautājumi?

Ja jums rodas papildu jautājumi, aicinām zvanīt pa tālruni 26668777, 67779988, Skype (SEB_Latvija). Jūs varat sazināties arī ar savu darījuma vadītāju.
 

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.