Ikgadējais Latvijā veiktais SEB bankas pētījums uzrāda pozitīvu tendenci, ka jaunieši sāk krāt arvien agrāk — gandrīz puse jauniešu uzkrājumus sāk veidot jau vidusskolā vai agrāk. Un viņu skaits palielinās. Taču finanšu pratība ir daudz vairāk nekā tikai taupīšana. Tā ietver finanšu zināšanu un izpratnes kopumu, kas ikdienā palīdz pieņemt ilgtspējīgus finanšu lēmumus. Īsāk sakot — tā ir spēja izprast naudas vērtību un saprātīgi to tērēt.
Tā kā ne visiem bērniem ir vienādi apstākļi, lai mājās apgūtu ilgtspējīgu finanšu pārvaldību, izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt pamatzināšanu līmeni. Tomēr tieši vecāki bērniem ir labākie skolotāji un pirmais piemērs, kā rīkoties ar naudu.
Nebaidieties runāt par naudu
Katrs var individuāli izlemt, kad savus bērnus iepazīstināt ar naudu un sākt attīstīt viņu personīgās finanšu prasmes, tomēr svarīgi vienmēr ievērot kādu zelta likumu — nauda ģimenē nedrīkst būt tabu, un bērniem jau no mazotnes ir jāsaprot, kāpēc tā ir vajadzīga un kā ar to pareizi rīkoties.
Pirmā iepazīšanās ar naudu varētu notikt jau pirmsskolas vecumā, kaut vai spēles veidā. Piemēram, kad bērns sāk atpazīt skaitļus un mācās tos saskaitīt, šajā procesā kā uzskates līdzekli varat iesaistīt naudu — īstu vai rotaļu.
Nebaidieties runāt ar bērniem par naudu — iepērkoties veikalā, iepazīstiniet viņus ar cenām, pārrunājiet, cik maksā pārtika, ikdienas preces, rotaļlietas. Lai palīdzētu bērniem saprast naudas relatīvo lielumu, piedāvājiet cenas salīdzināt.
Ar lielākiem bērniem varat pārrunāt citus dzīvošanas izdevumus, piemēram, dažādu pakalpojumu vai pulciņu izmaksas, mājokļa kredītu vai to, cik ģimene plāno tērēt atvaļinājumā. Un, ja esat galda spēļu cienītāji, par vērtīgu finanšu izglītības avotu var kļūt arī Monopols vai līdzīga spēle.
Lielākai motivācijai — pašam sava karte
Tomēr visiedarbīgākā ir prakse, un bērni to var iegūt, pateicoties savai kabatas naudai. Ir dažādi padomi, kad, cik bieži un cik daudz naudas dot bērniem. Tas atkarīgs arī no ģimenes finansiālā stāvokļa.
Bērns var saņemt savu pirmo naudu, tiklīdz viņš iemācās skaitīt. Protams, tai nevajadzētu būt lielai summai. Piemēram, to var sasaistīt ar bērna vecumu — nedēļā bērns saņems uz pusi mazāk eiro nekā viņa vecums.
Šos līdzekļus sākumā var dot skaidrā naudā, bet bērnam sākot iet skolā, jau ieskaitīt viņa kartes kontā. Jauna maksāšanas līdzekļa ieviešana liks viņam sajusties pieaugušākam — redzot, ka mamma un tētis veikalā norēķinās ar karti, bērns gribēs darīt to pašu.
Atcerieties, ka bērni jūs vēro un mācās no jums, tāpēc ir svarīgi rādīt labu piemēru. Vērtīga ideja varētu būt kopā ar bērnu mēģināt sakrāt naudu kādam lielākam pirkumam — jaunam telefonam, televizoram vai citai kārotai lietai.
Latvijā bērniem personīgais konts un tam piesaistīta maksājumu karte ir pieejama jau no 7 gadu vecuma, un ar katru gadu šo opciju izmanto aizvien vairāk ģimeņu. Arī skolās aizvien biežāk pieņem kartes, tāpēc tās kļūst par ierastu veidu, kā norēķināties par pusdienām, un tas ir ērtāk un drošāk ne tikai bērniem, bet arī vecākiem.
Pēc SEB bankas datiem, visbiežāk pirmā norēķinu karte bērniem Latvijā tiek noformēta, kad viņi sasniedz 12 gadu vecumu. Igaunijā pie pirmās kartes bērni tiek ātrāk – vidēji 10 gadu vecumā, bet Lietuvā vēlāk – sasniedzot 14 gadus. Visā Baltijā bērnu pirkumi ir salīdzinoši nelieli – ap 70% gadījumu mēnesī iztērētā kopējā summa nepārsniedz 50 eiro. Jauni bankas klienti Latvijā ar karti apmaksā vidēji sešus pirkumus mēnesī un vidējā pirkuma summa ir nedaudz lielāka par 6 eiro.
Palīdziet, taču nedodiet norādījumus
Internetbanka vai mobilā lietotne ir ļoti labs praktisks instruments, kā mācīt bērniem finanšu pratību, un, norēķinoties ar karti, bērni var patstāvīgi pārvaldīt sev pieejamos līdzekļus, piemēram, pēc pirkuma apmaksas pārbaudīt konta atlikumu, kā arī izvērtēt, cik daudz naudas un par ko viņi šajā mēnesī jau ir iztērējuši. Karte samazina risku pazaudēt naudu vai veikalā aizmirst paņemt atlikumu, turklāt vecāki jebkurā laikā var ātri un bez maksas bērnam pārskaitīt kabatas naudu.
Vēl viena internetbankas vai mobilās lietotnes priekšrocība ir darījumu izraksti. Vienojoties ar bērnu, cik lielu daļu no ienākumiem viņš plāno tērēt ikdienas vajadzībām un cik — krāt, pēc mēneša vai cita norunāta laika kopīgi varat pārrunāt, kā izdevies plānu ievērot, kādi izdevumi bijuši lieki un cik daudz bērns būtu varējis ietaupīt, ja tos nebūtu veicis.
Taču bērna personīgo līdzekļu analīze vienmēr jāveic tikai ar viņa piekrišanu, kā arī jācenšas izvairīties no kritikas un vēl jo vairāk pārmetumiem par viņa izvēlēm. Kabatas nauda māca bērnam plānot savus uzkrājumus un tēriņus, tāpēc vecākiem vajadzētu viņam uzticēties un ļaut ar savu naudu rīkoties pēc paša ieskatiem. Bērniem jāļauj arī kļūdīties, jo, tikai patstāvīgi pieņemot lēmumus un piedzīvojot to sekas, viņi iemācīsies pārvaldīt savas finanses un tās plānot. Ja bērns nav nocieties un iegādājies kārtējos saldumus vai spēlītes, viņš pats nonāks pie secinājuma, ka tādējādi ir paildzinājis laiku, lai sakrātu kārotajam telefonam vai citam svarīgākam pirkumam.
Elīna Kalniņa
SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja
