Ik pa laikam gandrīz katrs no mums atkritumu spainī iemet kādu ledusskapī aizmirstu produktu, kuram beidzies termiņš. Diemžēl šādu likteni piedzīvo gandrīz trešdaļa no visā pasaulē saražotās pārtikas, jo īpaši augļi, dārzeņi, zivis un jūras veltes. Raidījuma “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” vadītāja Kristīne Garklāva devās pie blogeres Katrīnas Mames, dziedātāja Markusa Rivas, kukaiņu pētnieces un konfekšu zīmola “Carlos’ Bugs” radītājas Edītes Ligeres, kā arī uzņēmuma “MILZU!”, lai noskaidrotu, kurp virzās pārtikas industrija un kā ikkatrs no mums var izveidot veselīgas un ilgtspējīgas attiecības ar pārtiku.
Ja ledusskapī “nekā nav”
Blogere Katrīna Mame ikdienā cenšas gatavot tā, lai ledusskapī nekas nepaliktu pāri un nerastos pārtikas atkritumi. Par šo tēmu un citiem planētas ilgtspējas aspektiem viņa vairāk aizdomājusies pēc tam, kad pasaulē nāca viņas bērniņš. “Tā ir mammu lieta aizdomāties tālāk par sevi, kad pasaulē ienāk vēl kāds bez mums. Kad dēls bija mazs, man ļoti dabīgi radās vēlme atstāt labāku pasauli aiz sevis,” atminas K. Mame.
“Es ticu, ka tas ir mums uzticēts, lai mēs par to rūpētos,” saka K. Mame, piebilstot, ka šī rūpēšanās katram var izpausties dažādi – kā atkritumu šķirošana, pārdomāta ēst gatavošana, komposta veidošana u.c.
Turklāt, sākot plānot savas maltītes, līdz ar rūpēm par planētu rodas arī citi bonusi. Piemēram, atkrīt raizes par to, ko ēst brokastīs, pusdienās vai vakariņās. Lai gan arī K. Mame atzīst, ka viņai piezogas brīži, kad mājās šķietami “nav ko ēst”, parasti talkā nāk laika gaitā uztrenētā vizuālā atmiņa, kurā apkopotas pavārgrāmatas, interneta blogos un citviet redzētās receptes. “Man ir paliela pavārgrāmatu kolekcija, bet man šķiet, ka no tām esmu izmantojusi kādas piecas receptes. Man tās vairāk ir iedvesmai,” stāsta blogere.
Vienā dienā kļūt par vegānu
Dziedātājs Markus Riva ir vegāns jau gandrīz trīs gadus. Šo ceļu viņš izvēlējās iet, kad bija apaukstējies un vēlējies noskatīties kādu vērtīgu raidījumu. Izvēle kritusi par labu dokumentālajai filmai “What the Health?”. Tiklīdz filma beigusies, M. Riva no ledusskapja “izlidināja” visas piena pakas, olas, vistas fileju un pārējos dzīvnieku valsts produktus.
“Man nāca apskaidrība par to, kā funkcionē pārtikas industrija. Vēl viens iemesls, kāpēc es to darīju – mans personiskais stāsts saistībā ar manu mammu, kura diemžēl nomira no vēža un citām veselības problēmām. Tas, ko mēs ēdam, var ļoti stipri ietekmēt mūsu veselību,” savu drastisko lēmumu paskaidro mūziķis.
Kopš dokumentālās filmas noskatīšanās M. Riva arīdzan pastiprināti pievērsās citu avotu studēšanai, tostarp pārtikas industrijas ietekmei uz vidi. “Liekas jau, ka mēs katrs neko tādu dižu nevaram izdarīt, lai izmainītu kopējo ekoloģisko pēdu. Bet īstenībā mēs to varam izdarīt. Jo vairāk katrs arvien vairāk un vairāk centīsimies, es domāju, ka to lielo pēdu varēsim atstāt daudz mazāku,” aicina mūziķis.
Vegāna dzīvesveida ikdienas izmaksas mēdz variēt, taču M. Riva uzsver – atteikšanās no gaļas un citiem dzīvnieku valsts produktiem nenozīmē, ka ēdienkarte uzreiz ievērojami sadārdzināsies. “Diezgan kvalitatīvi un labi sagatavot maltīti var arī neiztērējot “lielos eiro”. Arī piedāvājums veikalos vegāniem ir visai pārpildīts, var izvēlēties gan pienu, kas maksā četrus eiro, gan arī lētākas opcijas,” piebilst M. Riva.
Lai gan M. Rivas draugi dažkārt pasmejas, ka mūziķim kā ballīšu uzkodu uz galda liks zāli, viņš pats lepojas – ar savu paraugu viņam izdevies daudzus cilvēkus pievērsties vegānismam.
Laiks celt galdā kukaiņus?
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams par kukaiņu iekļaušanu ikdienas uzturā. Šobrīd jau 80% pasaules nāciju ēd ap 3000 dažādu kukaiņu sugu. Turklāt ieguvumi atrodami gan individuālā, gan globālā mērogā, jo iegūt proteīnu no circeņu audzēšanas ir dabai draudzīgāk nekā no tradicionālās gaļas audzēšanas. Kukaiņu proteīna pulveris jau tagad atrodams dažādu produktu sastāvā, piemēram, konfektēs.
Kukaiņu pētniece Edīte Ligere 2017. gadā redzējusi, ka somi pievieno circeņu miltus maizei. “Man ļoti patika tā ideja. Sāku vairāk lasīt. Uzzināju, cik tie ir vērtīgi, forši, nav baismīgi un ir ļoti augstvērtīgs produkts kā izejviela. (..) Katram produktam ir savs laiks. Un šis ir laiks kukaiņiem,” norāda pētniece.
“Mēs esam ļoti daudz cilvēku uz šīs planētas un mēs ēdam pārāk daudz. Tāpēc ir atbalsta mehānismi, kas palīdz izveidot vērtīgu pārtiku. Ir zinātniski pētījumi, kas atbalsta kukaiņus. No pagājušā gada vasaras kukaiņi ir oficiāli atļaujami Eiropas Savienībā. Visi punkti saliekas, lai kukaiņi varētu būt mūsu pārtikā,” stāsta E. Ligere.
Viņa prognozē, ka pēc 30 gadiem visā pasaulē plaši izmantos kukaiņus. “Planētas saudzēšana varbūt skan utopiski, bet mums par to ir jādomā. Varbūt tādā mazā Latvijā, kur ir meži un ūdens, mēs to neizjūtam, bet pasaulē to ļoti izjūt. Katru dienu darot mazumiņu, ejot ar kājām, braucot ar riteni, ēdot labāk un veselīgāk, rodas pienesums,” klāsta pētniece.
Bioloģiskā produkta ceļš
Latvijā ar bioloģisku pārtiku saprot to pašu, ko ar ekoloģisku pārtiku. Tā ir pārtika, kas audzēta bez ķimikālijām, pesticīdiem un antibiotikām, kā arī nesatur ģenētiski modificētus organismus. Turklāt bioloģiskās saimniecības tiek stingri uzraudzītas, lai viss atbilstu likumiem, tāpēc par drošiem bioloģiskajiem produktiem uzskatāmi tie, kas nākuši no sertificētām saimniecībām. Veikalu plauktos šādus produktus var atšķirt pēc zaļās lapiņas uz iepakojuma.
Arī “MILZU!” produkti ir ražoti tikai no dabīgām izejvielām un var lepoties ar eko lapiņu. “Mammas domā, ko dot bērniem ēst,” izvēli par labu bioloģisko produktu ceļam skaidro “MILZU!” pārdošanas un eksporta menedžere Dina Motē. “Katrai mammai ir svarīgi, lai ēdiens ir sabalansēts, bagāts ar uzturvērtībām un veselīgs.”
Šī izvēle nesusi “MILZU!” arī virkni izaicinājumu. Pirmkārt, bija jāiegūst visi sertifikāti un nepieciešamās atļaujas, kuras pēc tam tiek stingri uzraudzītas. Otrkārt, uzņēmumam jāvērtē cilvēku pirktspēja un cenu kategorijas, lai “MILZU!” produkcija varētu konkurēt ar citu līdzīgu produkciju.
Taču, kā norāda D. Motē, bioloģiskā produkcija pasaulē kļūst arvien pieprasītāka. “Jo ilgāk gribam dzīvot uz šīs skaistās planētas, tad mums ir jāsāk domāt par ilgtspējīgu planētas saglabāšanu. (..) Mēs nevaram uzreiz lauzt un mainīt cilvēku ieradumus, bet mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkam izvēlēties arvien vairāk gan sev veselīgāku pārtiku, gan dabai draudzīgāku pārtiku. Tas ir garš ceļš, kas ejams visiem kopā,” stāsta D. Motē.
Raidījumu “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” par ilgtspējīgām attiecībām ar pārtiku varat noskatīties TV3 Play mājaslapā.
