Izlavierēt sastrēgumos velosipēda mugurā, sēsties uz mopēda “Rīga” mūsdienu versijas vai baudīt elektromobiļa sniegto komfortu – šobrīd ikvienam pieejams lērums veidu, kā ikdienā pārvietoties zaļi, ērti un izdevīgi. Vairākus interesantus un dabai draudzīgus pārvietošanās piemērus apskatījām raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?”.
Velosipēda trūkumi? Tādu nav
Velo entuziasts Jānis Ozols ikdienā pa Rīgas ielām mēdz pārvietoties ar simpātisku trīs ratu velosipēdu. Ciskudriļļa priekšpusē ierīkota ietilpīga kaste, kas lieti noder brīžos, kad Jānim nepieciešams pavizināt savus bērnus vai citus vērtīgus priekšmetus. Savukārt ikdienā, kad brauciena galamērķis ir tikai birojs un mājas, J. Ozols biežāk redzams uz divriteņa, kas papildus aprīkots ar elektromotoru.
“Mīnusu pārvietoties ar velosipēdu tādā mazpilsētā kā Rīga īsti nav,” stāsta J. Ozols. “Uz pasaules fona attālumi ir smieklīgi. Centrs–Spice vai Centrs–Alfa būtībā ir 20 minūtes ar ričuku. Kāpēc gan to neizmantot?”
Velo entuziasts stāsta, ka šis pārvietošanās veids nodrošina ne tikai būtiskas ērtības un iespēju rūpēties par vidi, bet allaž garantē arī priecīgus mirkļus ģimenes lokā. “Man ar maniem jauniešiem izbraukt ar šo aparātu vienmēr ir pozitīvas emocijas. Visi skatās un smaida, tirgū tantes kūst. Ja tu bērnus iesēdināsi mašīnā un sēdēsi sastrēgumā, tad kur ir prieks?” jautā J. Ozols.
Uz savdabīga transportlīdzekļa dažkārt var novērot arī bijušo humoristu Aldi Kalniņu, kurš uzbūvējis pats savu elektromopēdu. Viņš nenosoda iekšdedzes dzinējus, un uzskata, ka tie ir inženiertehnisks brīnums. Taču izvēli par labu elektromotram A. Kalniņš izdarīja, jo tas ļauj radīt minimālistisku transportlīdzekļa dizainu. Ar paša radīto spēkratu A. Kalniņš var pievarēt pat 50 kilometru distanci.
“Manuprāt, šis ir iztrūkstošais posms. Ir skūters, motorollers un motocikls. Bet kur ir mopēds? Kādreiz bija “Rīga”. Šī ir 21. gadsimta “Rīga”, turklāt ērtāka, jo ar “Rīgu” visu laiku bija jāčakarējas,” stāsta A. Kalniņš.
Elektroauto – labi aizmirsts vecais?
Lai gan varētu šķist, ka elektromobiļi ir salīdzinoši jauns izgudrojums, to saknes meklējamas jau 1884. gadā, kad brits Tomass Pārkers radīja pirmo ar elektromotoru darbināto spēkratu. Dažas desmitgades vēlāk elektromobiļi veidoja jau trešdaļu no visa autoparka, vislielāko popularitāti sasniedzot 1912. gadā.
Taču elektromobiļu trūkums bija acīmredzams – ja ar degvielu darbināmu automašīnu varēja iegādāties par 650 dolāriem, elektroauto vidējā cena bija ap 1750 dolāriem. Tāpēc līdz 1935. gadam elektromobiļi no ceļiem izzuda teju pavisam.
Mūsdienās elektromobiļi kļuvuši krietni konkurētspējīgāki un pieejamāki, un tos arvien biežāk izvēlas arī Latvijas iedzīvotāji. Piemēram, uzņēmēja Elita Mīlgrāve. “Man vienmēr ir paticis viss inovatīvais un jaunais. Manām vajadzībām braucienam Jūrmala–Rīga un Rīga–Jūrmala, kā arī pa pašu Rīgu šis ir ideāls braucamais,” stāsta E. Mīlgrāve.
Spēkrata uzlādi viņa veic mājās, taču E. Mīlgrāve atklāj, ka elektrības rēķins nav būtiski sadārdzinājies. Turklāt elektromobiļu īpašnieku ikdienu ērtāku, izdevīgāku un dabai draudzīgāku padara vēl virkne citu priekšrocību – salīdzinoši lēta un mazāk ķēpīga apkope, nav jāmaksā ceļa nodoklis, braukšana ir klusa, kā arī pieejamas bezmaksas autostāvvietas Rīgas centrā.
Auto žurnālists Normunds Avotiņš ir pārliecināts, ka elektroauto ir nākotne. “Varbūt, ka pašiem cilvēkiem un industrijai kā tādai elektromobilis nemaz nav tik ļoti vajadzīgs, jo automobiļi, kas iet ar parasto degvielu, mūsdienās ir tik ekonomiski un videi draudzīgi, cik tas vispār ir iespējams. Bet diemžēl ar to nepietiek,” paskaidro N. Avotiņš, norādot, ka pat konservatīvākie iedzīvotāji sākuši rēķināties ar klimata pārmaiņām.
Eksperts stāsta, ka nav tādu autoražotāju, kas šobrīd neapsvērtu domu vismaz tuvākajos gados ražot elektromobiļus. “Pretējā gadījumā tu esi ārā no spēles un nav vairs iespēju piedalīties tirgū. Ir vesela virkne valstu, kas paziņojušas, ka sākot ar 2030. vai 2035. gadu tiks aizliegts reģistrēt automašīnas iekšdedzes dzinēju,” stāsta N. Avotiņš.
Viens no būtiskajiem elektromobiļu trūkumiem – ir neiespējami prognozēt to vērtību nākotnē. “Ja tu šodien nopērc automašīnu ar benzīna vai dīzeļa dzinēju, tu diezgan labi vari prognozēt, ka arī pēc 20 gadiem šim automobilim būs kaut kāda vērtība. Bet nav ne mazākās garantijas, ka pēc 20 gadiem kaut kāda vērtība būs šīsdienas Nissan Leaf. Tas, protams, cilvēkus mazliet biedē.” norāda N. Avotiņš.
Taču no otras puses – elektromobiļa kilometra izmaksas, kā arī apkope ir nesalīdzināmi izdevīgāka. “Elektromobilim apkopē ir jānomaina salona filtrs, kas ar braukšanu tieši nav saistīts. Un reizi divos gados bremžu šķidrums. Vēl būs bremžu uzlikas un riepas vajadzīgas. Nekādu eļļu, nekādu sarežģītu motora daļu ar gariem nosaukumiem,” ieskicē N. Avotiņš.
Izdevīgi nosacījumi elektromobiļa iegādei
Klientiem, kuri vēlas iegādāties elektromobili, SEB banka piedāvā Zaļo līzingu ar īpaši pretimnākošiem un izdevīgiem nosacījumiem, stāsta SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova. Proti, ja auto ar iekšdedzes dzinēju procentu likme gadā parasti ir 2 līdz 3%, tad elektromobiļiem šī likme ir 1,45 līdz 1,49%. Tāpat jauno elektromobiļu saimniekiem pieejamas pievilcīgas KASKO cenas.
Aktuālāko auto modeļu apskats
Atrast piemērotāko spēkratu plašajā automobiļu piedāvājumā nav vienkāršs uzdevums. Tāpēc sadarbībā ar auto ekspertu Normundu Avotiņu esam sagatavojuši īsus video apskatus par vairāk nekā 30 Latvijā šobrīd aktuālajiem modeļiem dažādās klasēs un cenu kategorijās. Jauna auto iegādei varat izmantot mūsu īpašo līzinga piedāvājumu: seb.lv/auto
Raidījumu “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” par zaļo transportu varat noskatīties TV3 Play mājaslapā.
