Finanšu instrumenti ir būtiska investīciju pasaules daļa, taču to klāsts ir tik plašs, ka nepieredzējušam ieguldītājam ir viegli apjukt neskaitāmajos terminos. Piemēram, kas ir zaļās obligācijas, IPO vai ETF? Šajā rakstā apskatīsim galvenos terminus, kas saistīti ar finanšu instrumentiem.
Akciju joma
Akcijas (stocks vai shares) – kad uzņēmums nolemj startēt biržā (skatīt terminu – sākotnējais publiskais akciju piedāvājums jeb IPO), tā īpašumtiesības tiek “sagrieztas” daudzās šķēlēs gluži kā pica. Katru šķēli var uzskatīt par akciju. Šķēļu jeb akciju cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma dinamika, proti, jo vairāk cilvēki vēlēsies šķēli, jo augstāka būs akcijas cena.
Dividendes (dividends) – regulārs maksājums, ko uzņēmums veic tā akciju īpašniekiem, balstoties uz uzņēmuma gūto peļņu. Maksājuma apmērs būs atšķirīgs atkarībā no konkrētā uzņēmuma un tev piederošā akciju skaita. Dividenžu mērķis ir motivēt cilvēkus iegādāties uzņēmuma akcijas, jo par to pretī tiek doti regulāri ienākumi. Jāņem vērā, ka uzņēmuma akcionāri var arī izlemt dividendes neizmaksāt.
“Blue chip” uzņēmums (blue chip company) – šo terminu izmanto, lai aprakstītu uzņēmumus, kuri laika gaitā apliecinājuši sevi kā stabili un pelnītspējīgi biznesi. Lai gan nav pieejams oficiāls saraksts, kurā būtu uzskaitīti šādi uzņēmumi, visbiežāk šo titulu izpelnās pasaulē visplašāk pazīstamās kompānijas.
P/E koeficients (price to earnings ratio, P/E ratio) – cik daudz tu, kā investors, nopelni par katru sev piederošo uzņēmuma akciju. Piemēram, ja uzņēmumam ir 100 akciju un 1000 eiro peļņa, tad katra akcija nes 10 eiro peļņu. Pieņemsim, ka vienas akcijas cena ir 50 eiro. Lai iegūtu P/E koeficientu, akcijas vērtību dala ar vienas akcijas peļņu (50/10=5). Jo augstāks P/E koeficients, jo “dārgāks” ir uzņēmums.
Akciju tirgus (stock exchange) – infrastruktūra, kurā uzņēmumi var piesaistīt līdzekļus ar akciju laišanu apgrozībā, savukārt investori var iegādāties vai pārdot akcijas. Piemēram, Nasdaq, New York Stock Exchange (NYSE), Euronext un London Stock Exchange (LSE).
Indeksi (index) – ļauj novērtēt akciju tirgus sniegumu, par pamatu ņemot atlasītu uzņēmumu akciju vērtības izmaiņas. Piemēram, S&P 500 indekss, kurā apkopoti 500 lielākie ASV uzņēmumi, kas kotē savas akcijas biržā. Sekojot S&P 500 indeksam, iespējams gūt priekšstatu par kopējo akciju tirgus virzību.
Sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (initial public offering, IPO) – process, kura laikā uzņēmums no privāta kļūst par publisku, kas nozīmē, ka kompānijas akcijas tiek kotētas biržā un ikviens interesents var tās iegādāties.
Obligāciju joma
Obligācijas (bonds) – finanšu instruments, ar kura palīdzību investors uz noteiktu laiku aizdod naudu kādai organizācijai vai valstij, pretī par to parasti saņemot fiksētu procentu likmi. Obligācijas emitē uzņēmumi, pašvaldības, valstis un valdības, lai piesaistītu naudas līdzekļus dažādu projektu un aktivitāšu finansēšanai. Salīdzinot ar akcijām, obligācijas mēdz uzskatīt par zemāka riska un vienlaikus arī zemākas atdeves finanšu instrumentu.
Fiksēta ienākuma ieguldījums (fixed income investment) – jebkurš ieguldījuma veids, kas paredz investoram atmaksāt gan ieguldīto summu, gan nest papildu ienākumus, kas gūti no fiksētas procentu likmes. Tā kā procentu likme ir fiksēta, potenciālie ienākumi parasti ir zemāki nekā citiem ieguldījumiem, taču vienlaikus ir ar mazāku risku. Par fiksēta ienākuma ieguldījumiem uzskata, piemēram, obligācijas, termiņnoguldījumu un krājkontu.
Kredītreitings (credit rating) – mērījums, kas apraksta iespējamību, ka aizņēmējs atmaksās savus parādus. Jo labāks ir uzņēmuma kredītreitings, jo labākus nosacījumus tas var saņemt aizdevumiem. Savukārt tev kā investoram jārēķinās, ka labs kredītreitings vienlaikus nozīmēs arī zemāku peļņas iespēju, turpretī uzņēmumi ar augstāku risku solīs attiecīgi lielākas peļņas iespējas tavam ieguldījumam. Kredītreitingus piešķir speciālas aģentūras, piemēram Moody’s, Standard & Poor’s un Fitch.
Zaļās obligācijas (green bonds) – obligācijas, kuras emitē jeb laiž apgrozībā, ar mērķi finansēt klimata vai vides uzlabošanas projektu. Salīdzinot ar parastajām obligācijām, zaļo obligāciju pievienotā vērtība ir, ka uzņēmuma piesaistītie finanšu līdzekļi tiks novirzīti iepriekš noteiktam “zaļajam” mērķim.
Sociālās ietekmes obligācijas (social impact bonds) – obligācijas, kuras uzņēmums vai institūcija emitē, lai finansētu kāda sabiedriski vai demogrāfiski būtiska jautājuma risināšanu. Obligācijās ieguldītā nauda investoriem tiek atmaksāta tikai gadījumā, ja īstenots ar obligācijām saistītā projekta mērķis. Projekta mērķis var būt, piemēram, mājokļu pieejamības jautājumu risināšana, bezdarba mazināšana vai programmas recidīva mazināšanai.
Ilgtspējas obligācijas (sustainability bonds) – obligācijas, ar kuru palīdzību piesaistītais finansējums tiek novirzīts ilgtspējas jomas projektiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem saskaņā ar Ilgtspējas jomas regulējumiem un mērķiem, kā piemēram ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDG).
Procenti (interest) – cena par kuru nauda tiek aizdota aizņēmējam. Vai, skatoties no otras puses, ieguvums, kuru aizdevējs saņem par to, ka izsniedz aizdevumu. Visbiežāk procentu likme tiek aprēķināta no aizdevuma summas. Līdz ar to aizņēmējs savam aizdevējam atmaksās ne tikai aizdevuma summu, bet arī papildu procentus.
Gada ienesīgums (annual yield) – ikgadējie procenti, ko par sev piederošajām obligācijām saņem to īpašnieks. Taču iespējams noteikt arī citu ienesīguma termiņu.
Dzēšanas datums (maturity date) – datums, kurā obligācijas emitentam ir pienākums atmaksāt naudu investoram, tādējādi dzēšot obligāciju.
Citi finanšu instrumenti
Naudas ekvivalenti (cash equivalents) – ieguldījumi, kurus ļoti īstā termiņā iespējams pārvērst naudā, neriskējot ar būtisku vērtības kritumu. Piemēram, nauda, kuru uzņēmums noguldījis termiņdepozītā vai glabā krājkontā.
Izejvielas (commodities) – dabas resursi vai materiāli, kurus var tirgot. Piemēram, graudi, cūkgaļas vai liellopu gaļas kontrakti, nafta vai metāli.
Nākotnes līgumi (futures) – līgums, kurā puses uzņemas saistības veikt darījumu nākotnē un kurš tiek tirgots regulētā tirgū un ir standartizēts. Visbiežāk šo finanšu instrumentu izmanto lielas organizācijas un tiešie piegādātāji.
Ieguldījumu fondu joma
Ieguldījumu fondi (mutual funds) – aktīvu kopums, kas izveidots kolektīva ieguldījuma veikšanai. Visbiežāk fondiem nav noteikts termiņš, tajos piedalās daudz ieguldītāju, un fondu pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrība. Veicot ieguldījumus fondos, tavus aktīvus parasti iegulda daudzās atšķirīgu aktīvu klasēs, piemēram, akcijās, obligācijās vai citu aktīvu klasēs. Tas samazina viena atsevišķa ieguldījuma ietekmi uz kopējiem aktīviem.
ETF jeb biržā tirgotie fondi (exchange traded funds, ETF) – līdzīgi ieguldījumu fondiem, jo arī tie ir ieguldītāju līdzekļu kopums, kas tiek ieguldīts bāzes aktīvos. Taču atšķirībā no parastiem ieguldījumu fondiem ETF tirgo biržā līdzīgi kā akcijas.
Indeksu fonds (index fund) – ieguldījumu fonds, kas ļauj ieguldīt konkrētam indeksam piesaistītos uzņēmumos. Piemēram, S&P 500 sarakstā iekļautajās kompānijās. Šo mēdz dēvēt par pasīvo pārvaldīšanas metodi, jo fonds iegulda finanšu risinājumos, kas replicē pasaules finanšu tirgus indeksus, neprasot aktīvu fona pārvaldnieka iesaisti.
Riska ieguldījumu fonds (hedge fund) – augsta riska un augstas atdeves ieguldījumu veids, kas, līdzīgi kā parastais ieguldījums, ļauj investoru kolektīvi ieguldīto naudu novirzīt dažādu aktīvu iegādei. Atšķirība ir tāda, ka riska ieguldījumu fondi netiek regulēti, līdz ar to fondu pārvaldnieks var ieguldīt visdažādākajās jomās, sākot no mākslas darbiem līdz dārglietām. Šis investīciju veids pieejams ļoti turīgiem investoriem, kuri labi apzinās saistītos riskus, un spēj vienam ieguldījumam novirzīt par vairākus simtus tūkstošus eiro.
Fonda pārvaldnieks (fund manager) – persona vai investīciju sabiedrība (uzņēmums), kas investē ieguldītāju līdzekļus. Katram fondam ir prospekts, kurā atrunāta fonda stratēģija, ieguldījumu reģions, riska līmenis un gaidāmā atdeve. Fonda pārvaldnieka pienākums ir gādāt, ka konkrētā fonda darbība atbilstu tā prospektam, kā arī regulāri analizē tirgu, izvirza datos balstītus pieņēmumus, pārskata portfeli un veic izmaiņas, ja uzskata, ka attiecīgās izmaiņas var palīdzēt ilgtermiņā sasniegt labāku rezultātu.
Komisijas maksa (fee) – maksājums, kas tiek piemērots par dažādām ar ieguldīšanu saistītām darbībām, piemēram, akciju iegādes darījumu vai ieguldījuma fonda regulāru pārvaldīšanu. Visbiežāk dažādas komisijas maksas tiek piemērotas arī par vērtspapīru konta pārvaldīšanu (custody fee), kurā tiek glabāti investoram piederošie vērtspapīri.
