Ilgtspēja iet roku rokā ar nākotnes sabiedrību – zinošu un izglītotu jauno paaudzi, kura prot plānot savus tēriņus un veidot uzkrājumus. Vairāk par finanšu pratības nozīmi intelektuālas jaunatnes veidošanā, pārdomātu pirkumu plānošanu un drošības spilvena veidošanu atradīsiet raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?”.
Nākotnes sabiedrības veidošana ir mūsu atbildība
“Diemžēl SEB veiktie pētījumi un sarunas rāda, ka finanšu pratības pamati jauniešu vidū nav pietiekami apgūti,” norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta mārketinga vadītājs Kristaps Sadovskis. Tikai sākoties pieaugušo dzīvei, mēs katrs patstāvīgi apgūstam ar finanšu plānošanu saistītas prasmes un veidojam izpratni, kā ar naudu rīkoties gudrāk.
Saskaroties ar mājokļa apzagšanu, K. Sadovskis uz savas ādas izjutis, kāda ir mērķtiecīgas ieguldīšanas un bankā uzkrāto zināšanu loma, tāpēc iesaka jau laikus veidot uzkrājumu drošības spilvenu un paturēt prātā vienkāršo 50-30-20 naudas plānošanas likumu.
“Puse ikmēneša ienākumu tiek veltīta vajadzībām, piemēram, mājokļa īrei, pārtikas iegādei un kredītsaistību maksājumiem, savukārt 30% atvēlēti vēlmēm, hobijiem, atpūtai un brīvajam laikam. Atlikušie 20% tiek novirzīti uzkrājumos un investīcijās,” skaidro Kristaps. Viņš uzsver, ka šīs investīcijas ne vienmēr ir akcijas vai valūta. Tās var būt arī investīcijas sevī, piemēram, grāmatas, mācības vai dažādi kursi – viss, kas palielina jūsu vai jūsu naudas vērtību.
Kā atzīmē K. Sadovskis, šobrīd pārmaiņas piedzīvo izglītības sistēma, liekot uzsvaru uz skolotāja kā atbalsta personas lomu un iedrošinot skolēnus pašiem atrast informāciju tā vietā, lai no pedagogiem sagaidītu jau gatavas atbildes. “Mēs protam uzrakstīt biznesa plānu, taču neprotam izveidot personīgo finanšu plānu vienam mēnesim, ko vajadzētu apgūt jau skolā.” Tomēr viņš atzīst – mēs nevaram likt atbildību par mūsu nākotnes sabiedrību uz kāda cita pleciem. Tas ir mūsu pašu uzdevums.
Ar savu maku var atbalstīt apzinātu patēriņu
“Manuprāt, finanšu jomā vissvarīgākais ir apzināts patēriņš. Es vienmēr veicu pārdomātus pirkumus, nevis sekoju iegribām un pērku to, kas man patīk,” skaidro populārais jūtūberis Edgars Fresh jeb Edgars Feščenko. Runājot par investīcijām, puisis izvērtē, kur savu naudu var ieguldīt ilgtermiņā, labprātāk atbalstot vietējos ražotājus, nevis masveida produkciju.
Zināšanas šajā jomā Edgars ieguvis tieši internetā, piemēram, platformā Youtube. Viens no viņa darbības mērķiem ir iedvesmot un izglītot latviešu jauniešus finanšu pratības jomā. “Es vēlos, lai maniem bērniem ir laba pasaule, kurā dzīvot. Ar savu naudu es atbalstu uzņēmumus, kuri veidos mūsu nākotni.”
Bērniem ir būtiska loma ģimenes finanšu plānošanā
“Bērniem jāļauj pašiem pelnīt naudu, lai saprastu, ka tā nenāk tik vienkārši,” stāsta Linda Mihno. Viņas ģimenē bērniem maksā nevis par ikdienas pienākumiem, bet gan par papildu darbiem, kuros atvases ir gatavas iesaistīties.
“Ir svarīgi ar bērniem runāt par naudu un problēmām, kas ar tām saistītas, iesaistīt viņus tēriņu plānošanā un lēmumu pieņemšanā,” uzskata L. Mihno. Viņasprāt, bērnu un jauniešu izglītošana finanšu jomā varētu atrisināt arī valstiska mēroga problēmas, jo tādējādi cilvēki netērētu naudu nelietderīgiem mērķiem. Par finansēm būtu jārunā gan ģimenē, gan skolā, jo ne visās ģimenēs šos jautājumus spēj izskaidrot un ne visiem skolotājiem ir attiecīgās zināšanas, lai spētu par to izglītot.
Raidījumu “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” par finanšu pratību varat noskatīties TV3 Play mājaslapā.
