Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku un Jaungada dāvanu sarūpēšanai plāno tērēt līdz 100 eiro. Taču netrūkst arī tādu, kas šim mērķim atvēlēs pat vairāk nekā 250 eiro. Aplūkosim, kādi ir Latvijas iedzīvotāju dāvanu pirkšanas finansiālie paradumi.
Cik daudz plānojam tērēt
Šī gada novembrī vaicājām* Latvijas iedzīvotājiem, cik daudz naudas viņi šogad plāno atvēlēt Ziemassvētku un Jaungada dāvanu sarūpēšanai. Visvairāk aptaujāto ar šo uzdevumu plānoja tikt galā, izmantojot summu, kas nepārsniedz 100 eiro:
- Līdz 100 eiro – 40%
- 100 līdz 150 eiro – 15%
- 150 līdz 200 eiro – 15%
- Vairāk nekā 250 eiro – 12%
63% aptaujāto norāda, ka svētku dāvanu iegādei tērēs līdzīgu summu kā pērn, bet 21% aptaujāto šogad tērēs mazāk. Lielāku naudas summu – vairāk par 150 eiro – dāvanu iegādei plāno novirzīt lielākoties gados jaunāki Latvijas iedzīvotāji.
Savlaicīgi plāni pret pēdējā brīža tēriņiem
Naudu svētku dāvanām savlaicīgi krāj tikai katrs trešais aptaujātais, biežāk sievietes un jaunieši līdz 29 gadu vecumam. Pārsvarā uzkrājumu sev tuvu cilvēku apdāvināšanai sāk veidot jau rudenī – šādu paradumu izkopuši 38% respondentu.
Dāvanu iegāde gan netiek plānota ilgi pirms svētkiem: vienlīdz daudzi iegādājas dāvanas izpārdošanās vai īpašās atlaižu akcijās (26%), vai meklē dāvanas 1–2 nedēļas pirms svētkiem (25%). Vēl tikpat daudzi (26%) īsti nemaz neplāno, kad un kā iegādāsies dāvanas.
Ietaupīt ar radošumu
Komentējot aptaujas rezultātus, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte atzīst, ka Ziemassvētku dāvanas patiesi nav lēts prieks – jo īpaši tad, ja jāapdāvina kuplāka saime vai draugu pulks.
“Te ejami divi ceļi – dārgākas dāvanas vai mazāka naudas summa, bet vairāk radošuma dāvanu iegādē. Lai sagādātu piemērotu dāvanu ar nelieliem līdzekļiem, ir daudz rūpīgāk jāpārdomā, kas saņēmēju iepriecinātu, varbūt jāvelta arī vairāk laika dāvanu meklēšanai vai darināšanai pašu rokām,” stāsta E. Rudzīte.
Otrs ceļš savukārt ir savlaicīga uzkrājuma veidošana tieši šim mērķim, viņa piebilst. “Taču redzam, ka tādu risinājumu izvēlas salīdzinoši neliela sabiedrības daļa. Zināmā mērā tas atspoguļo krāšanas paradumus arī ikdienā – daudzi vai nu par to nedomā, vai arī nespēj atrast brīvus līdzekļus uzkrājuma veidošanai,” rezumē SEB bankas eksperte.
Rezultāti līdzīgi visā Baltijā
Salīdzinājumam – arī Lietuvā (20%) un Igaunijā (19%) visvairāk iedzīvotāju plāno tērēt svētku dāvanām 50–100 eiro, un arī mūsu kaimiņi atzīst, ka ar iepriekšēju krāšanu šim mērķim daudz neaizraujas.
* Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada novembrī veicis uzņēmums Norstat, aptaujājot 1004 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
