2026. gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos sākās ar pārliecinošu optimismu – kā brauciens pa taisnu, labi pārskatāmu šoseju. Taču februāra beigās situācija strauji mainījās – ģeopolitiskie satricinājumi Tuvajos Austrumos pārvērta tirgus par slidenu un līkumainu ceļa posmu, kur investoriem nācās ātri pielāgoties jaunai realitātei un pārskatīt gaidas par inflāciju, procentu likmēm un izaugsmi.
Šādos apstākļos arī pensiju 2. un 3. līmeņa plāni piedzīvoja svārstības, tomēr tie saglabāja stabilu kursu, vēlreiz apliecinot, ka ilgtermiņa uzkrāšanā svarīgākais nav izvairīties no kritumiem, bet spēt iziet tiem cauri.
Enerģijas cenu kāpums – domino efekts tirgos
Plaša mēroga militārais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radīja tūlītēju ietekmi uz globālajām izejvielu plūsmām. Kuģu satiksmes faktiska apturēšana Hormūza šaurumā izraisīja strauju energoresursu cenu kāpumu. Brent naftas cenas ceturkšņa laikā pieauga par vairāk nekā 90%, radot ķēdes reakciju visā ekonomikā. Augstākas enerģijas izmaksas palielināja inflācijas riskus, vājināja patērētāju pirktspēju un lika investoriem atteikties no cerībām uz drīzu procentu likmju samazināšanu.
No tehnoloģijām uz "drošākiem krastiem"
Papildus ģeopolitikai tirgus noskaņojumu ietekmēja arī attieksme pret mākslīga intelekta (MI) nozari. Ja vēl nesen MI bija galvenais akciju tirgus dzinējspēks, tad šī gada sākumā investori arvien biežāk uzdeva jautājumu – kuri uzņēmumi no šīm pārmaiņām var zaudēt?
Rezultātā notika izteikta rotācija – kapitāls plūda prom no tehnoloģiju un izaugsmes uzņēmumiem uz tradicionālākām un stabilākām nozarēm. Tas atspoguļojās arī indeksu sniegumā – ASV akciju tirgus ceturksni noslēdza ar kritumu (S&P 500 -4,3%), kamēr, piemēram, Japānas tirgus uzrādīja pozitīvu rezultātu (+3,6%). Arī Eiropas akciju tirgi saskārās ar spiedienu, ko pastiprināja enerģijas cenu kāpums, savukārt Lielbritānijas tirgus, pateicoties lielākam izejvielu uzņēmumu īpatsvaram, spēja uzrādīt pozitīvu dinamiku.
Svārstības pensiju plānos – daļa no procesa
Šādos apstākļos arī pensiju 2. un 3. līmeņa plāni pēc pozitīviem rezultātiem janvārī un februārī noslēdza pirmo ceturksni ar negatīvu atdevi robežās no aptuveni -1% līdz -4%. Tomēr jāuzsver, ka šādas svārstības ir dabiska ilgtermiņa uzkrāšanas sastāvdaļa, nevis izņēmums. Ja skatāmies uz Covid-19 pandēmijas laiku vai situāciju pērn pēc Trampa paziņojuma par muitas tarifiem, kritumi finanšu tirgos bija daudz lielāki. Taču abos gadījumos tirgi atguvās dažu ceturkšņu laikā. Vēsture rāda, ka katram satricinājumam seko nākamais izaugsmes posms. Ilgtermiņā pensiju plānu rezultātus būtiski uzlabo arī izmaksu samazināšana – pēdējos gados būtiski samazinātas komisijas maksas, kas tiešā veidā palielina uzkrājuma neto ienesīgumu dalībniekiem.
Konservatīvie plāni piedzīvoja nelielas svārstības, kamēr dinamiskākie plāni uz akciju tirgu kritumu reaģēja izteiktāk. Tajā pašā laikā portfeļos esošie meža, nekustamā īpašuma un citi alternatīvie ieguldījumi nodrošināja stabilizējošu efektu.
Aktīvi pārvaldītos pensiju plānos iespējams elastīgi pielāgoties tirgus apstākļiem – pārskatīt ieguldījumu sadalījumu starp reģioniem, nozarēm un aktīvu klasēm. Tas palīdz mazināt īstermiņa svārstību ietekmi un saglabāt fokusu uz ilgtermiņa rezultātu.
Vienlaikus tiek īstenota ilggadēja stratēģija – veicināt ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Pēdējā gada laikā SEB pensiju plānu ieguldījumu apjoms Latvijā ir pieaudzis par vairāk nekā 10% no 163 miljoniem eiro līdz teju 180 miljoniem eiro.
Ko darīt uzkrājumu veidotājiem?
Brīžos, kad tirgos notiek svārstības, bieži rodas jautājums – vai nevajadzētu mainīt pensiju plānu? Tomēr svarīgākais kritērijs joprojām ir laiks līdz pensijai, nevis aktuālā tirgus situācija.
Ja līdz pensijai vēl ir daudz gadu, tirgus kritumi var būt pat izdevīgi, jo tie ļauj iegādāties aktīvus par zemākām cenām. Savukārt, tuvojoties pensijas vecumam, ir lietderīgi pakāpeniski pāriet uz konservatīvākiem risinājumiem, lai samazinātu svārstību ietekmi uz jau uzkrāto kapitālu.
Otrajā ceturksnī nenoteiktība saglabāsies
Gada sākumā valdošo optimismu ir nomainījusi piesardzība. Taču, lai arī šis ceturksnis atgādināja, cik strauji var mainīties tirgus noskaņojums, tas vēlreiz apliecināja kādu būtisku patiesību – pensijas uzkrāšana ir maratons, nevis sprints. Īstermiņa svārstības ir neizbēgamas, taču disciplinēta pieeja, diversifikācija un ilgtermiņa skatījums ir tie instrumenti, kas palīdz veiksmīgi pārvarēt arī sarežģītākos tirgus posmus.
| Pensiju 2. līmenis Plāna nosaukums | Izmaiņas periodā 31.03.2025–31.03.2026 (% gadā) | Izmaiņas periodā 31.03.2023–31.03.2026 (% gadā) |
| SEB izaugsmes plāns 15–54 | +9.04% | +13.37% |
| SEB indeksu plāns 15–54 | +10.12% | +14.66% |
| SEB līdzsvara plāns 55–59 | +5.61% | +8.18% |
| SEB stabilais plāns 60+ | +3.69% | +5.94% |
| SEB konservatīvais plāns 60+ | +2.87% | +4.55% |
Avots: manapensija.lv. Apskatīti visi SEB pensiju 2. līmeņa plāni periodā no 31.03.2025–31.03.2026 un 31.03.2023–31.03.2026. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē.
| Pensiju 3. līmenis Plāna nosaukums | Izmaiņas periodā 28.02.2025–28.02.2026 (% gadā) | Izmaiņas periodā 28.02.2023–28.02.2026 (% gadā) |
| SEB-Klimata indeksu pensiju plāns 18–54 | +7.28% | +18.33% |
| SEB-Līdzsvara pensiju plāns 55–59 | +5.98% | +10.14% |
| SEB-Stabilais pensiju plāns 60+ | +5.16% | +7.39% |
Avots: SEB internetbanka. Apskatīti visi SEB pensiju 3. līmeņa plāni periodā no 28.02.2025–28.02.2026 un 28.02.2023–28.02.2026. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē.
