Switch to mobile version. Augšup

Pensija - 02.04.2020
ieguldījumi | ilgtermiņa atdeve | koronavīruss

Déjá vu situācija finanšu jomā

Déjá vu situācija finanšu jomā Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs

Šī brīža lielo kritumu finanšu tirgos jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā ir sasnieguši pozitīvus atdeves rādītājus. Tāpat arī ilgtermiņā aicinu izvērtēt citus uzkrājumu veidus, piemēram, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu finanšu tirgos.

Déjá vu ir plaši izplatīts jēdziens, ar ko apzīmē situāciju, kas, šķiet, jau ir bijusi, notikusi, redzēta. Strādājot finanšu jomā vairāk nekā 25 gadus, esmu novērojis, ka līdzīgas situācijas laiku pa laikam atkārtojas. Tāpat līdzības novērojamas arī mūsu domāšanas veidā un rīcībā. Ieskatoties pagātnē, varam redzēt, ka pēdējo 100 gadu laikā akciju tirgos ir bijuši vairāk nekā 10 gadi ar ļoti būtiskiem cenu kritumiem. Daži ir bijuši pavisam nesen – 2008. gadā un arī 2018. gadā, taču visas krīzes ir pārvarētas.

Diemžēl šis kritums finanšu tirgos noteikti ir samazinājis visu klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem ļoti būtiski. Taču tiklīdz izdosies ierobežot vīrusa izplatību, un ekonomikā parādīsies pozitīvi signāli, pamazām atgūsies arī finanšu tirgi. Varbūt tas notiks pāris mēnešu laikā, varbūt arī ilgākā laika posmā. Varam būt droši, ka pensiju pārvaldnieki rūpīgi un ar vēsu prātu seko līdzi notikumu attīstībai, veicot nepieciešamās darbības, lai mūsu uzkrājums pieaugtu ilgtermiņā.

Vēlos padalīties ar sajūtām, ko mēs visi varam piedzīvot katrā būtiska krituma brīdī, tai skaitā, šobrīd:

Vai tad visi pensiju plāni nav vienādi?

Nē, nav. Tie ir atšķirīgi. Bieži vien tieši lielāka krituma brīdī mēs uzzinām, kādu plānu esam izvēlējušies, un kāpēc uzkrājums krīt vai pieaug. Ikdienišķos tirgus apstākļos vai lielāka pieauguma brīdī mēs parasti daudz mazāk sekojam līdzi uzkrājuma svārstībām, jo lielāko daļu no mūsu uzmanības paņem darbs un ģimene. Tas ir saprotami.

  • Tas arī nozīmē, ka jautājums “kāpēc mans uzkrājums ir samazinājies?” mums ir daudz būtiskāks un raisa lielāku interesi nekā “kāpēc mans uzkrājums ir pieaudzis?”. Taču atbildes ir identiskas – notikumi pasaules ekonomikā un finanšu tirgos uzkrājumu var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi.
  • Dažkārt atbilde uz jautājumu par zaudējumiem ir sāpīga – “tāpēc, ka nauda ieguldīta vecumam vai riska uztverei neatbilstošā plānā/fondā”. Tas ir īpaši svarīgi gados vecākiem cilvēkiem, kam drīz jādodas pensijā.

Labāk paslēpšos

Krituma brīžos mums rodas vēlme bēgt un slēpties – lauzt pensiju 3. līmeņa līgumus vai mainīt pensiju 2. līmeņa plānus, domājot, ka no krituma var paslēpties. Arī no pārvaldniekiem mēs sagaidām, ka viņi “iesaldēs” uzkrājumu, un tas vairāk nekritīs.

  • Diemžēl tad, kad visa pasaules ekonomika izjūt satricinājumu, paslēpties nav kur – cieš akcijas, obligācijas, zelts, valūtas un daudzi citi finanšu instrumenti. Pareizākā ilgtermiņa stratēģija būtu vienkārši nogaidīt un turpināt veikt regulāras iemaksas.
  • Arī “iesaldēšana” ir aplams risinājums, jo, pirmkārt, tas nozīmē pārdot daudzus aktīvus ar zaudējumiem; otrkārt, tas izjauc ilgtermiņa stratēģiju, kuras atjaunošana prasa laiku. Pastāv ļoti reāls risks, ka “īstais” brīdis, lai atgrieztos pie “pirmskrīzes” stratēģijas, tiks nokavēts tāpēc vien, ka visus ieguldījumus nav iespējams nopirkt vai pārdot neierobežotā apjomā jebkurā laika brīdī. Tikai teorētiski šādas radikālas izmaiņas ir īstenojamas bez sarežģījumiem. Praksē rodas sarežģījumi.

Atlaides man nepatīk

Kritums finanšu tirgos ir tieši tas pats, kas atlaides veikalā. Runājot līdzībās, ja visi pasaules veikali sāktu tirgot apģērbus, apavus, elektroniku un citas preces ar 50%, 70% vai pat 90% atlaidi, vai mēs tās iegādātos? Ja krituma brīžos neturpināsim veikt iemaksas, tad neizmantosim šo iespēju investēt ar atlaidēm, jo krituma brīžos ieguldītā nauda noteikti atpelnīsies ar uzviju tai brīdī, kad finanšu tirgi atgūsies.

Par manu uzkrājumu atbild tikai pārvaldnieks, es par to maksāju

Veikt uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu finanšu tirgos ir pareiza izvēle. Izvēlēties sev atbilstošāko pensiju 2. līmeņa plānu ir katra paša iespēja un atbildība. Katram ir jāizdara mājas darbs – jāizvēlas sev piemērotākais plāns/fonds, jāseko līdzi uzkrājuma izmaiņām ilgtermiņā, un jāturpina veikt regulāras iemaksas neatkarīgi no tā, kas notiek finanšu tirgos.

Labā ziņa ir tāda, ka arī šī krīze beigsies, mēs visi kļūsim mierīgāki, gudrāki, pieredzējušāki, uzkrājumi atkal pieaugs. Novēlu visiem veselību, izturību un vēsu prātu!

Jānis Rozenfelds,
SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs

  • Pensija - 20.03.2020

    Kā Covid-19 ietekmē pensijas

    Kā Covid-19 ietekmē pensijas

    Pēc pagājušā gada lieliskās investīciju atdeves, koronavīrusa radītās svārstības finanšu tirgos ir kā skarbs atgādinājums, ka finanšu tirgos notiek arī lejupslīdes, īstermiņā radot zaudējumus. Daudzi no mums šobrīd ir norūpējušies par saviem ilgtermiņa uzkrājumiem, jo īpaši pensiju.

    Lasīt vairāk

  • Pensija - 07.04.2020

    Kā pasargāt pensijas uzkrājumus?

    Kā pasargāt pensijas uzkrājumus?

    Aktīvu vērtības kritumu nevajadzētu saukt par zaudējumiem, bet drīzāk par īslaicīgu sarukumu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanas laikā. Ir neiespējami pilnībā izvairīties no pensiju plānu aktīvu vērtības samazināšanās īstermiņā, tādēļ ieteicams vienkārši nogaidīt līdz uzkrājums atgūstas no šī perioda radītajām sekām.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Pieteikums zvanam

Jums zvanīs SEB darbinieks, lai pārrunātu Jūsu jautājumus par pensijas uzkrājumiem un piemērotākā pensiju plāna izvēli.

Jūsu dati tiks apstrādāti atbilstoši Datu apstrādes principiem (PDF), ar kuriem varat iepazīties arī SEB klientu apkalpošanas vietās.


 

Risinājumi nodrošinātām vecumdienām

Risinājumi nodrošinātām vecumdienām

  • Jūsu pensijas uzkrājuma palielināšana
  • Ērta un vajadzībām pielāgota pensijas izmaksa
 

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.