SEB izmaksājis vienu no lielākajām atlīdzībām klientam, kura apdrošināšanu nodrošinājis darba devējs
Uzņēmumi arvien biežāk papildu veselības apdrošināšanai saviem darbiniekiem izvēlas nodrošināt arī cita veida aizsardzību, tostarp dzīvības un kritisko saslimšanu apdrošināšanu. Šogad SEB Life and Pension Baltic SE klienta darbiniekam nopietnas saslimšanas dēļ izmaksāja vairāk nekā 100 000 eiro lielu atlīdzību, kas ir viena no lielākajām šāda veida atlīdzībām uzņēmuma vēsturē.
Kritisko saslimšanu apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta gadījumā, kad apdrošinātajai personai tiek konstatēta smaga saslimšana, kā piemēram, vēzis, encefalīts, insults utt. Arī šajā gadījumā cilvēkam tika diagnosticēta nopietna saslimšana. Tā kā darba devējs saviem darbiniekiem bija iegādājies gan dzīvības un kritisko saslimšanu, gan pilnīgu darba spēju zuduma apdrošināšanu, personai tika izmaksātas atlīdzības no vairākiem apdrošināšanas segumiem. Kopējā summa pārsniedza 100 tūkstošus eiro.
“Šajā gadījumā uzņēmums izvēlējās apdrošinājuma summu jeb naudu, kas tiek izmaksāta, iestājoties nelaimei, samērot ar darbinieku algām. Šāda pieeja nozīmē, ka apdrošinājuma summa ir konkrēts algu skaits, piemēram, 6, 12 vai 24 algas. Tādējādi, notiekot nelaimei, atlīdzība patiešām var būt liels atspaids laikā, kamēr notiek pielāgošanās jaunajiem dzīves apstākļiem. Turklāt atlīdzība netiek aplikta ar nodokļiem, kas, protams, nav mazsvarīgi,” stāsta SEB Life and Pension Baltic SE Korporatīvo klientu apkalpošanas nodaļas Latvijā vadītāja Aļona Jurģele.
Atbildīgi darba devēji darbinieku ‘’labumu grozā’’ iekļauj arī tādu apdrošināšanu, kas pasargā kā darbinieku, tā viņa ģimeni no pēkšņiem ienākumu zudumiem slimības, darba nespējas vai nāves dēļ. SEB Life and Pension Baltic dati rāda, ka pēdējos gados nedaudz palielinājies kritisko saslimšanu atlīdzību skaits. Taču nereti, ja šo apdrošināšanu nodrošina darba devējs, izmaksātas atlīdzības ir salīdzinoši nelielas. Kā skaidro Aļona Jurģele tas saistīts ar uzņēmumu izvēlētajām apdrošinājuma summām: “Vidēji šādas izmaksātās atlīdzības nesasniedz 1500 eiro par gadījumu, jo uzņēmumu izvēlētās apdrošinājuma summas ir nelielas. Savukārt, apdrošinājuma summu salāgojot ar darbinieka algu, atlīdzība kritiskās saslimšanas gadījumā, visdrīzāk, būs daudz lielāka.”
“Jaunībā un esot pie labas veselības nevienam negribas domāt par “ja nu” situācijām. Tas ir cilvēcīgi, bet nav pareizi, jo tieši, esot pie labas veselības ir vieglāk un arīdzan lētāk iegādāties apdrošināšanu, kas no finansiālām raizēm slimības un nelaimes gadījumā var pasargāt kā pašu, tā tuvākos. Ir labi, ka šeit talkā var nākt arī darba devējs, pastiprinot darbinieku aizsardzību un mazinot bažas par finansēm, kas savukārt var palīdzēt gan ar produktivitāti, gan motivāciju,” stāsta Aļona Jurģele.
Lai gan dzīvības un kritisko saslimšanu apdrošināšana vēl tikai iekaro vietu uzņēmumu “labumu grozos”, līdzšinējā Aļonas Jurģeles pieredze rāda, ka darbiniekiem saskaroties ar nelaimi un saņemot apdrošināšanas atlīdzību, drošības sajūta stiprinās visā darba kolektīvā: “Šāds atbalsts no darba devēja puses apliecina patiesas rūpes par saviem darbiniekiem.”
