Aptauja: visvairāk cilvēku bez finanšu “drošības spilvena” ir Latvijā, vismazāk – Igaunijā

Latvijā katram trešajam iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem nav izveidots finanšu “drošības spilvens”, liecina SEB bankas aptaujas dati*. Lietuvā situācija ir mazliet labāka, tur bez uzkrājumiem dzīvo 23% respondentu. Savukārt Igaunijā finanšu “drošības spilvens” nav izveidots katram piektajam iedzīvotajam. 

“Varētu teikt, ka situācija Igaunijā ir vislabvēlīgākā, tomēr par patiesi labu tā būtu uzskatāma, ja visiem iedzīvotājiem būtu kaut minimāls “drošības spilvens”. Ikviens, kam nav izveidots uzkrājums neparedzētiem gadījumiem, ir pakļauts riskam. Gan negaidītu izdevumu situācijās, gan runājot par nākotni un vecumdienām. Uzkrājumu veidošana ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem būtu jāuztver kā sava veida apdrošināšana pret neparedzētiem tēriņiem. Jo īpaši, ja ienākumi ir nelieli, jo tad neparedzēti tēriņi saistīti ar vislielāko stresu,” saka SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Pēc aptaujas datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrājumi, tos tur parastajā norēķinu kontā, bet apmēram trešdaļa norādījusi, ka glabā uzkrājumu skaidrā naudā. Lietuvā parastajā norēķinu kontā “drošības spilvenu” tur 73% respondentu, kam ir uzkrājumi, bet Igaunijā – 58%. “Lai izvairītos no kārdinājuma izmantot uzkrājumu impulsīviem pirkumiem, prātīgāk to būtu glabāt krājkontā vai termiņnoguldījumā – tā ir gan iespēja nopelnīt procentus, gan konkrēts veids, kā nodalīt reālu “spilvena” summu izteikti neparedzētajiem gadījumiem. Pēc šāda finanšu “bufera” izveides var veidot atsevišķus uzkrājumus citiem mērķiem, piemēram, nākamā gada atvaļinājumam, lielākam pirkumam un citām vajadzībām. Svarīgākais princips, pie kā pieturēties, saņemot algu, ir “vispirms samaksāt sev” – novirzīt daļu no ienākumiem savam uzkrājumam,” turpina Linda Šablinska. 

Jaunieši – labākie krājēji

Interesanti, ka katrā Baltijas valstī tieši jauniešu vidū ir visvairāk to, kam ir uzkrājumi. Latvijā uzkrājumi ir 63% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, Lietuvā – 77%, bet Igaunijā – 85%. “Lai gan pastāv viedoklis, ka jaunieši neprot krāt un dzīvo vien šodienai, aptauja rāda, ka šim mītam ir aizvien mazāk pamatojuma. Redzam, ka jaunieši kļūst atbildīgāki paši pret sevi un savu nākotni. Krāt un ieguldīt jauniešu vidū ir stilīgi. Svarīgākais ir izvēlēties pareizos risinājumus un kritiski izvērtēt ieteikumus, ko var atrast internetā,” norāda eksperte. 

Cik lielam jābūt “drošības spilvenam”

Cik būtu jānovirza finanšu “drošības spilvena” izveidei? Vairāk nekā puse iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka pietiek ar 10% no ienākumiem. Lietuvā biežāk sliecas domāt, ka uzkrājumā būtu jānovirza līdz 20% no ienākumiem. Savukārt, runājot par to, cik liels uzkrājums sniegtu viņiem reālu finanšu drošības sajūtu, puse aptaujāto Latvijā nosauca summu no 5000 līdz 10000 eiro. Lietuvā un Igaunijā situācija ir līdzīga, tomēr tur salīdzinoši vairāk nekā Latvijā atbildēja, ka finansiāli droši viņu justos ar uzkrājumu virs 10 tūkstošiem eiro. 

“Finanšu “drošības spilvens” nav tikai aizsardzība nedienām. Tas ir pamats citām drosmīgākām izvēlēm, piemēram, darbavietas vai dzīvesvietas maiņai. Tas ir pamats spert pirmo soli ieguldījumu pasaulē, ļaujot brīvajai naudai strādāt un palielināt ienākumu apjomu. Kad uzkrājumu veidošana kļūst par ieradumu, tas samazina kārdinājumu iztērēt naudu impulsīviem pirkumiem un galu galā nodrošina stabilu finansiālo nākotni,” noslēdz Linda Šablinska. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada aprīlī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Atgādinām, ka ieguldīšana ir saistīta ar risku