Lai arī mēs visi vēlamies kļūt finansiāli neatkarīgi, ne katrs to spēj sasniegt tik ātri, kā vēlētos. Kuri ir noteicošie faktori, kas traucē iegūt finansiālu neatkarību no vecākiem un kā ar tiem tikt galā?
Manuprāt, cilvēki bieži vien lietas sev apkārt pieņem kā pašsaprotamas. Atceros, kad biju mazāka, mēs ar brālēnu iegājām veikalā un viņš savam tētim palūdza pāris naudiņu spēļu robota iegādei. Krusttēvs teica, ka viņam vairs naudas nav, bet brālēns norādīja uz bankomātu, sakot: “Bet ,tēti, šeit var paņemt!” Krusttēvs viņam toreiz ilgi un gari skaidroja, ka nauda kokos neaug un to nevar izņemt tik, cik gribas, no bankomāta. Šis piemērs man atgādināja, ka lietas pašas no sevis vienkārši nenotiek. Būdami bērni, mēs pasauli redzam citādāk, jo vecāki mūs no visa pasargā, par visu parūpējas un visu nodrošina, taču pieaugot, viss, ko reiz darīja vecāki, nonāk mūsu rokās.
Ar gadiem veidojas dziļāka izpratne par to, ka katrai rīcībai ir rezultāts un visas mūsu darbības ietekmē iznākumu. Ja neriskēsim mainīt, piemēram, matu griezumu, tad tā arī nekad neuzzināsim, kā izskatītos jaunais. Tas pats attiecas uz finansiālo neatkarību – ir nepieciešams atkāpties no ierastā, veikt darbības, kuras iepriekš bijušas nezināmas, tādas kā izvākšanās no vecāku mājām un patstāvīgas dzīves uzsākšana.
Pārvarēt iekšējās bailes
Man personīgi interesē cilvēku psiholoģija un rīcības daba. Nereti nedēļas gaitā iepazīstos ar laikrakstiem un pētījumiem par aptaujām vai jauniem atklājumiem, kāpēc lielākais šķērslis mērķu sasniegšanai esam mēs paši.
Pagājušajā nedēļā kāds raksts, kuru lasīju, bija par cilvēka ienaidnieku – bailēm, kas traucē mums sasniegt kāroto un gūt piepildījumu. Cilvēki baidās no daudz kā – no kļūdām, neveiksmēm, neizdošanās un nezināmā. Tā ir kā cīņa pašam ar sevi.
Kā teikts Forbes rakstā “15 svarīgi soļi, kas nepieciešami, lai sasniegtu finansiālo neatkarību”, izlem, ka tavs sapnis vai mērķis ir nozīmīgāks par tavām bailēm, un tiecies pēc tā. Nedomā par to, ka tev neizdosies un kā gan tas būs. Īpaši, ja kāds no tuviniekiem iedveš papildu pārdomas, sakot, ka nav, piemēram, jēgas atlikt no katras algas 20 eiro, jo cik tad ilgi būtu jākrāj dzīvoklim. Drīzāk pajautā sev, kāds var būt sliktākais iznākums, ja pamēģināsi, un vai tas ir labāk/ sliktāk, ja nemēģināsi vispār. Viss ir tavos spēkos.
Bez pārgalvības
Kad tiek runāts par finansiālajiem līdzekļiem, jābūt apdomīgam un pacietīgam. Protams, ka iemesls tam, ka tu vēl aizvien studējot dzīvo ar vecākiem vai par vecāku līdzekļiem, ir nepietiekamie ienākumi no tava darba vai fakts, ka tu paralēli studijām nestrādā vispār.
Zinu, ka nav viegli pētīt dzīvokļu īres maksas, aprēķināt komunālos maksājumus, rēķinus un citas izmaksas un apzināties tos apjomus mēnesī, kādi nepieciešami, lai nodrošinātu līdzīgus apstākļus un dzīves kvalitāti, kā dzīvojot pie vecākiem. Tā es redzu finansiālo neatkarību – pilnīga neatkarība, dzīvošana atsevišķi, sevis uzturēšana, pašas nopelnīti ienākumi un segti izdevumi. Protams, ka tava izpratne par finansiālo neatkarību var atšķirties, tāpēc ir svarīgi definēt sev, ko tu ar to saproti un cik ilgā laikā tev to varētu izdoties sasniegt.
Iekrājumi vienmēr noder
Manā gadījumā, lai pilnībā sevi nodrošinātu, būtu nepieciešams pilnas slodzes darbs ar labu atalgojumu, kas segtu visus izdevumus, taču to ir gandrīz vai neiespējami apvienot ar pilna laika studijām. Šī iemesla dēļ es esmu izvirzījusi sev mērķi: kamēr dzīvoju pie vecākiem, – krāt, krāt, krāt. Nauda vienmēr noder, īpaši, kad jāievācas jaunā mājvietā, kur vajadzīgs dīvāns, ledusskapis, gulta un citas lietas, kas nemaksā lēti.
Ir svarīgi izvērtēt, ko mēs esam gatavi atdot par finansiālo patstāvību. Manā dzīvē bija viens brīdis, kurā man bija sev šis jautājums jāuzdod. Es tik ļoti vēlējos kļūst finansiāli patstāvīga, ka biju gatava mainīt universitāti un uzsākt studijas neklātienē, jo vēlējos strādāt. Vecāki mani atturēja no šāda lēmuma, sakot, ka priekšā vēl ir visa dzīve, lai strādātu pilnas slodzes darbu. Es piekritu turpināt studēt, un man tiešām patīk tas, ko studēju. Es nenožēloju, jo vēlāk sapratu, ka būtu rīkojusies sasteigti, neapsverot, kā mans lēmums varētu ietekmēt nākotni un tālāku izaugsmi, tāpēc tagad es krāju.
Kā iekrāt
Trešajā bloga rakstā “Jauns, bet atbildīgs” ir norādīti 5 veidi, kā piepelnīties paralēli studijām, es minēju efektīvus risinājumus naudas pelnīšanai. Protams, ienākumu apmēri nebūs milzīgi, taču tie tāpat palīdzēs spert soļus tuvāk mērķim – finansiālai patstāvībai.
Manā skatījumā labākais risinājums ir pusslodzes darbs paralēli studijām, jo tas garantē noteiktus ienākumus katru mēnesi, no kuriem daļu vari atstāt iekrājumu lādītē.
Noteikti ir svarīgi skaidri saprast, kam tu krāj, – lampai, televizoram, dzīvoklim, lai ir konkrēts mērķis, uz kuru tu tiecies, un tajā mirklī tas ir svarīgākais, kāpēc tu vispār katru nedēļu vai mēnesi atliec konkrētu naudas summu.
Tici sev un nepadodies
Atceries, ka lielākais dzinulis esi tu pats. Citi cilvēki tev var teikt – kāda jēga? Agrāk vai vēlāk tu tāpat izvāksies no vecāku mājām, tagad baudi dzīvi, taču neatkarīgi no tā, ko saka citi, svarīgākais ir tas, cik ļoti tu vēlies sasniegt savu finansiālo neatkarību un ko es gatavs atdot, lai pie tās tiktu.
Marta Kristiāna Viļuma
Youth LAB dalībniece
