Cilvēkus vienmēr ir uztraucis jautājums, kā vairot savu kapitālu un pasargāt savus naudas uzkrājumus no dažādiem satricinājumiem un naudas pirktspējas samazināšanās. Viens no „sliktajiem spēkiem” naudas pasaulē ir inflācija, jo inflācijas rezultātā naudas pirktspēja mazinās.
Šodien par 1 eiro var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu nekā pirms 10 vai 20 gadiem. Protams, ir atsevišķas preču grupas, kurās cenas šajā laika posmā nav pieaugušas, tomēr, ņemot vērā vidējo cenu līmeni, naudas pirktspēja šodien ir salīdzinoši zemāka nekā pagātnē. Tāpēc 100 eiro, kas pirms desmit gadiem tika paslēpti zem matrača, šobrīd ir mazāk vērti nekā iepriekš, jo par tiem var nopirkt mazāk un preču un pakalpojumu. Ja šie 100 eiro pirms desmit gadiem būtu ieguldīti, piemēram, noguldīti termiņdepozītā, šobrīd šī naudas summa būtu lielāka par 100 eiro. Tāpēc naudas glabāšana zem matrača vai „zeķē” nav labākais veids, kā ilgākā termiņā saglabāt naudas pirktspēju.
Ienesīgums, risks un likviditāte
Vienmēr jāatceras par 3 būtiskiem faktoriem, kas ietekmē ieguldījumus – ienesīgumu, risku un likviditāti. Ieguldīšana nekustamajā īpašumā vai mākslas darbu kolekcijā var būt labs ieguldījums ilgākā termiņā, tomēr tas ir ieguldījums ar zemu likviditāti. Ja būs nepieciešama nauda, būs jāatrod pircējs jūsu īpašumam. Īpašumu pārdošana var ilgt pat gadu vai vairāk, un nelabvēlīgā ekonomiskā cikla gadījumā peļņas vietā var nākties piedzīvot zaudējumus.
Der atcerēties, ka augstāks potenciālais ienesīgums vienmēr iet kopsolī ar augstāku risku. Vispirms jānoskaidro sava riska tolerance. Ja ir nepieņemami tas, ka ir iespēja zaudēt daļu vai visu savu ieguldīto naudu, tad riska tolerance ir zema. Šajā gadījumā būtu jāizvairās no riskantiem ieguldījumiem, piemēram, akcijās, ieguldījumu fondos vai uzņēmējdarbībā, un jāiegulda nauda depozītā, valsts parādzīmēs vai citos zema riska instrumentos. Peļņa gan būs neliela, un, visdrīzāk, tā procentuāli būs mazāka nekā inflācija. Ja riska tolerance ir atbilstoša riskantiem ieguldījumiem, vienmēr der atcerēties par divām lietām – ieguldījumu termiņu un diversifikāciju.
Nelieciet visas olas vienā grozā
Noteikti jāspēj definēt, uz cik ilgu laiku esat gatavs ieguldīt naudas līdzekļus, un tuvākajā nākotnē nepieciešamās naudas summas nevajadzētu ieguldīt riskantos vai nelikvīdos aktīvos. Bērna studijām sakrāto naudu, kura jau pēc mēneša būs nepieciešama studiju maksas segšanai, nebūtu prātīgi ieguldīt akciju tirgos vai nekustamajā īpašumā. Turklāt vienmēr jābūt pieejamiem naudas resursiem neparedzētiem gadījumiem (vismaz 3 mēnešu ienākumu/izdevumu apmērā), un šo naudu nevajadzētu ieguldīt riskantos vērtspapīros. Teiciens „nelieciet visas olas vienā grozā” ir attiecināms arī uz naudas ieguldījumiem – ieguldījumu portfeli vēlams diversificēt gan attiecībā uz dažādām aktīvu klasēm (akcijas, obligācijas un citi finanšu instrumenti, nekustamais īpašums u.c.), gan arī valūtām. Ja ieguldāmā summa ir pietiekami liela, tad būtu jāapsver vairāku valūtu ieguldījumi.
Drošas investīcijas
Vērtējot 20 gadu perspektīvā un skatoties no šodienas skatupunkta un cenu līmeņa, ieguldījumi zemē vai nekustamajā īpašumā varētu būt labs ieguldījums. Protams, jāatceras par to, ka nekustamā īpašuma vērtību nosaka vieta. Ekonomiskās izaugsmes periodā primāri ir jautājums “kā gūt lielāku ienesīgumu nekā inflācija”, savukārt nestabilitātes periodos daudz aktuālāks ir jautājums “kā saglabāt savus finanšu līdzekļus”.
Tuvāko 20 gadu laikā noteikti piedzīvosim gan ekonomikas straujākas izaugsmes periodus, gan arī krīzes posmus, tāpēc daļu savas naudas var novirzīt arī ieguldījumiem zeltā un sudrabā, kas krīžu periodos ir bijuši labs naudas saglabāšanas rīks. Naudas saglabāšanai un vairošanai būtu jāizmanto labvēlīgā nodokļu politika – uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju 3.līmeņa ieguldījumi, kas dod zināmu stabilitāti vecumdienās.
Tomēr, runājot vairāk filozofiski, labi naudas ieguldījumi nākotnei ir ieguldījumi bērnos, kā arī ieguldījumi savā veselībā un izglītībā, jo to, ko cilvēks māk un prot, to viņam nespēj atņemt neviens.
Edmunds Rudzītis,
SEB bankas sociālekonomikas eksperts
