Pateicoties valsts atbalstam un Covid-19 krīzes raksturam, bezdarba līmeņa virsotne izrādījusies krietni zemāka nekā šķita. Taču vienlaikus daudzi tūkstoši iedzīvotāju ir izstājušies no darba tirgus, kas turpmāk varētu radīt sarežģījumus darbinieku piesaistē.
Šā gada 1. ceturksnī bezdarbs Latvijā ceturkšņa laikā ir pakāpies par 0,2 procentpunktiem līdz 8,1%.
Virsotne izrādījās zemāka nekā prognozēts
Ņemot vērā, ka ekonomikas groži tiek laisti arvien brīvāk un tuvojas sezonālais darbs, var apgalvot – bezdarba augstākais punkts ir aiz muguras. Bezdarba virsotne, par laimi, ir izrādījusies krietni zemāka par prognozēm. Izšķiroši bija divi faktori.
Pirmais ir pietiekami efektīvais valsts atbalsts darba vietu saglabāšanai. Tas veido arī stabilāku pamatu, kur atsperties ekonomikai. Otrais faktors ir krīzes raksturs. Daudzas jomas saglabāja spēju darboties un, lai arī tas nebija viegli, bet tomēr deva bez darba palikušajiem kaut īslaicīgas ienākumu iespējas.
Nešauboties var teikt, ka bez šiem diviem faktoriem bezdarba līmenis būtu bijis par saviem 5% augstāks un noskaņojums sabiedrībā – nervozāks.
Tūkstoši izstājas no darba tirgus
Darba tirgū notiekošo raksturo ne tikai bezdarba līmenis. Redzams, ka nodarbinātības līmenis no 63,8% atzīmes 2020. gada beigās ir noslīdējis līdz 61,6% šī gada sākumā.
Procentuālais sarukums nozīmē, ka 32,3 tūkstoši iedzīvotāju ir izstājušies no dalības darba tirgū.
Valstis, kas ar ekonomikas atvēršanu ir Latvijai priekšā, novēro sarežģījumus ar darbinieku piesaisti, pat neskatoties uz pieaugušo bezdarbu. Ļoti iespējams, ka Latvija saskarsies ar līdzīgiem izaicinājumiem un ļoti akūts jautājums kļūs šo darbinieku atgriešana darba tirgū.
Noteikts procents atgriezīsies līdz ar pirmo iespēju, taču ne visi. Grūtības varētu radīt izmaiņas daudzu darba vietu organizācijā un nosacījumos, kā dēļ ne visi to spēs izdarīt, pat ja būs vēlme. Līdz ar to ļoti drīz aktualizēsies darbinieku pieejamības jautājums un to sagatavošana darba tirgum.
