Lai gan darba tirgus spējis noturēt stabilitāti, nav izslēgta iespējamība pieredzēt īslaicīgu bezdarba pieaugumu. Taču vienlīdz svarīgs uzdevums ir iesaistīt darba tirgū tos iedzīvotājus, kuri pēc Covid-19 pandēmijas ir kļuvuši ekonomiski neaktīvi.
2022. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis, salīdzinot ar 3. ceturksni, pazeminājās par 0,2% līdz 6,7%, bet gada laikā – par 0,4%.
Bezdarba samazināšanos lielā mērā balstīja ekonomikas atgūšanās no Covid-19 ierobežojumiem, kas kompensēja vēl pagaidām ierobežoto Krievijas kara un sankciju negatīvo iespaidu. Arī izvairīšanās no enerģijas krīzes un siltie laikapstākļi mīkstināja augstās inflācijas ietekmi.
Bezdarba pieaugums nav izslēgts
Ekonomikas noturība ir ļāvusi noturēt stabilitāti darba tirgū, un arī būtisku satricinājumu riski nav saredzami. Ekonomikas perspektīvas ir nedaudz uzlabojušās, kas nozīmē, ka arī pat nelielais prognozētais bezdarba pieaugums varētu izpalikt.
Tomēr, skatoties uz priekšu, sankciju un Krievijas faktora negatīvā ietekme pieaugs. Arī eksporta tirgos pieaugs pretvējš. ASV un Eiropā vēl izpaudīsies straujā procentu likmju kāpuma un stingrāku kreditēšanas nosacījumu ietekme, kā dēļ neliels īslaicīgs bezdarba pieaugums joprojām ir iespējams.
Taču kopumā darba tirgū viļņošanās nav gaidāma un tas saglabāsies stabils. Lai arī bezdarbs ir krities, panākt nodarbinātības atgūšanos pirms Covid-19 līmeņos būs sarežģītāk.
Nodarbinātības līmenis 4. ceturksnī bija 64%. Kopš 2020. gada 1. ceturkšņa tas ir atjaunojies, bet vēl par aptuveni 1,5% atpaliek no pimrskrīzes gados sasniegtajiem līmeņiem.
Tas norāda, ka daļa iedzīvotāju ir kļuvuši ekonomiski neaktīvi, jo neredz iespējas vai nevēlas iesaistīties darba tirgū. Šo cilvēku iesaistīšana ir svarīgs uzdevums ekonomikas izaugsmei tuvākā un tālākā perspektīvā. Jo darbinieku pieejamības aktualitāte būs nemainīgi augsta.
