Cenas transportam, mājoklim un pārtikai pārliecinoši kāpj uz augšu jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Ņemot vērā ziemas tuvošanos un problēmas, kas vajā piegādes ķēdes, arī turpmākie mēneši solās būt izaicinoši, paverot durvis nabadzības un nevienlīdzības riskam.
Oktobrī inflācija palielinājās līdz 6%.
Jau vairākus mēnešus pārliecinoši lielāko ietekmi inflācijas kāpumā veido cenu kāpums ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājoklim un pārtikai.
Sadārdzināties turpināja arī veselības aprūpe, alkohols, tabakas izstrādājumi, kā arī mājokļa iekārtas.
Jo bargāka ziema, jo lielākas cenas
Inflācijas augšupvērstais gājiens, kā prognozēts, turpinās un sevi vēl nav izsmēlis. Ilgi gaidītā epidemioloģiskās situācijas normalizācija, kas ļautu piegādes ķēdēm stabilizēties, ieilgst, vietām pat pasliktinoties.
Piemēram, ASV 9 no 10 apstrādes rūpniecības pārstāvju komentāriem attiecībā uz situāciju nozarē ir veltīti tieši piegādes problēmām. Tiek ziņots, ka gandrīz 50 izejmateriālu oktobrī ir sadārdzinājušies un tikai viens – kokmateriāli – ir kļuvuši lētāki, atgriežoties “normālā” līmenī.
Vēl priekšā ir ziemas periods, no kā izrietēs enerģijas cenu turpmākais virziens. Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam.
Arī OPEC+ nav padevies spiedienam un decembrī nepaaugstinās ieguvi vairāk par iepriekš solītajiem 400 000 barelu. Neliels cerību stars ir ziņa, ka Austrālijā un Argentīnā varētu būt laba gaidāmā raža, kas nedaudz atvēsinātu pārtikas cenu kāpumu. Tomēr tas īstenotos vien nākamā gada pavasarī.
Pieaug nabadzības un nevienlīdzības risks
Darba tirgū situācija turpinās uzlaboties, velkot uz augšu arī algas, kā dēļ vidējā pirktspēja varētu saglabāt pozitīvu bilanci. Taču pie šāda inflācijas attīstības tempa iedzīvotāju īpatsvars, kuru pirktspēja turpina augt, strauji dils.
Skatoties no citas perspektīvas, tiem, kuru algas pērn nepieauga, šogad oktobrī tās ir sarukušas par 6%. Rezultātā nevienlīdzība un nabadzības riski strauji pieaug.
Atbalsta pasākumi tuvākajiem mēnešiem, īpaši enerģijas un komunālo maksājumu ziņā, būs ļoti aktuāli un esošos nāktos paplašināt. Iespējams, ka varētu izvairīties no visaptverošas valsts iesaistīšanās izmaksu kompensēšanā, tomēr instrumenti, kas ļautu iedzīvotājiem izlīdzināt maksājumu pieaugumu, noderētu.
Tas ļautu mazināt stresu sabiedrībā un bremzētu nenokārtojamu parādu sloga uzkrāšanos. Respektīvi, šādu iespēju nepieciešamības gadījumā iedzīvotājs pats aktivizētu.
Eiropas Centrālā banka joprojām uzskata, ka, neskatoties uz pašreizējo situāciju, inflācijas kāpums un inflācijas vidēja termiņa perspektīva joprojām ir mērena un nākamgad cenu kāpums atkal palēnināsies.
Tuvākā pusgada laikā atliek cerēt, ka pandēmijas riski mazināsies un ļaus lēnām piegādes ķēdēm normalizēties. Tāpat jācer, ka laikapstākļi būs labvēlīgi enerģijas ražošanai un patēriņam. Tūlītēju alternatīvu, kā izvairīties no pašreizējā cenu pieauguma, nav. Tādēļ tuvākie mēneši inflācijas ziņā būs ļoti izaicinoši.
