Šī gada 1. ceturksnī Latvijas ekonomika salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni saglabājās iepriekšējā apjomā, bet, salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, ir sarukusi par 0.3%.
Lielāko pozitīvo ieguldījumu ir sniegusi būvniecība, taču labs kāpums temps uzrādās tirdzniecībā un informācijas un telekomunikācijas, kā arī ar tūrismu saistītajās nozarēs.
Savukārt vājo izaugsmes fonu veido apjomu kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē, apstrādes rūpniecībā, izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē.
Nedaudz negaidīti vājš sniegums uzrādās no mājsaimniecību puses, kuru patēriņš uzrāda kritumu par 1.1%. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos ekonomikas izaugsme turpināja ieilgušo stagnācijas posmu.
Neskatoties uz sarežģīto vidi, turpmākajos ceturkšņos sagaidu mērenu izaugsmes atgriešanos. Procentu likmju samazināšanās un tālāks reālo algu pieaugums atbalstīs patēriņa atgūšanos. Noteikti, ka piesardzība patērētājos saglabāsies, ierobežojot potenciālu, taču tai būtu jānoplok.
Tāpat Eiropas fondu ieplūde un straujais aizsardzības izdevumu pieaugums stiprinās investīciju aktivitāti. Procentu likmju kritums ir veicinājis kreditēšanas pieaugumu, kam jāturpinās. Tādēļ šķiet, ka tieši investīcijas šogad būs galvenais izaugsmes dzinulis, bet būvniecības aktivitātes kāpumam ir jāveicina ar to saistīto nozaru izaugsmi.
Lielākie riski ir saistīti ar ASV ekonomikas politiku un tās saistītajiem blakusefektiem, kas var radīt sarežģījumus eksporta izaugsmē. Šķiet, ka eksporta atgūšanās varētu nedaudz vēl nostiprināties un mainīgiem panākumiem sniegt atbalstu izaugsmei.
Lai arī ir daudz lejupvērstu risku, galvenokārt ārēju, pastāv pietiekami daudz iespēju nodrošināt ekonomikas izaugsmes uzlabošanos. Būtiskākais būs pārliecības faktors ekonomikā, kur lielu nozīmi ieņems valdības īstenotā politika.
