2015. gada laikā bezdarba līmenis Latvijā saruka par 0.9 procentpunktiem līdz 9.9%. Šogad – ņemot vērā izaugsmes prognozes, kā arī uzņēmēju noskaņojumu – bezdarba līmenis stabilizēsies, uzrādot ļoti minimālus uzlabojumus.
2015. gadā bezdarbnieku rindas samazinājās par 9.5 tūkstošiem iedzīvotāju, kas nozīmē, ka darba meklējumos atradās 98.2 tūkstoši iedzīvotāju. Kā bija gaidāms, darba tirgus ziemas mēnešos ir samērā mazaktīvs – ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo bezdarba līmenis pieauga par 0.1 procentpunktu līdz 9.8%.
Globālā tendence
Bezdarbs turpina sarukt arī Eiropas Savienībā kopumā. Turklāt pēdējos ceturkšņos tur tas ir samazinājies izteiktāk nekā Latvijā. Tā 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis vidēji ES bija par 0.7 procentpunktiem zemāks nekā mūsu valstī. Tam par pamatu kļuvis pietiekami piesardzīgais uzņēmēju noskaņojums, kā dēļ viņi nesteidz investēt un paplašināt savu uzņēmējdarbību.
SEB bankas veiktā MVU segmenta uzņēmēju aptauja liecina, ka 70% uzņēmēju plāno darbinieku skaitu saglabāt nemainīgu, 9% darbinieku skaitu samazinās un vien 20% plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Tāpat papildu kalkulācijas jaunu darbinieku pieņemšanai spiež strauji augošā darba samaksa, kā dēļ optimizācijas pasākumi turpināsies.
Neskatoties uz to, ka ar Krievijas krīzes ietekmi ir aprasts, tās negatīvās sekas turpinās atbalsoties arī darba tirgū. Tas būs saistīts arī ar pakalpojumiem, pieprasījums pēc kuriem lejupslīdes ietekmē vājināsies. Tajā pašā laikā saglabāsies diskusijas par noteiktu kvalifikācijas un atalgojuma darbinieku trūkumu, kā arī reģionālajām atšķirībām.
Igaunija pagaidām atkal priekšā
Pateicoties gan ekonomiskajai attīstībai, gan arī sarūkošajai darbinieku bāzei, nodarbinātība palielinās visās Baltijas valstīs. Taču, ja Igaunija jau ir sasniegusi savu vēsturiski augstāko nodarbinātības līmeni, Latvijai vēl līdz augstākajam līmenim (2008. gadā sasniegtajiem 62%) ir vēl jāuzgaida. 2015. gadā Latvijā bija nodarbināti 896.1 tūkstotis jeb 60.8% iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodarbinātības līmenis ir audzis par 1.7 procentpunktiem.
Darba tirgus ierobežojumi kļūst arvien jūtamāki. Šobrīd tas īpaši vērojams Igaunijā, taču pēc dažiem gadiem līdzīgi procesi sasniegs arī Latviju. Kā tie izpaužas? Uzņēmēji un sabiedrība akceptē arvien lielāku vecāka gadagājuma darbinieku iesaisti, notur tos ilgāk. Darba dēvēji ir pretimnākošāki arī citu sociālo grupu darbiniekiem, piemēram, studentiem, jaunajām māmiņām. Tikmēr darba samaksas kāpums liek arvien stingrāk domāt par investīcijām, optimizāciju, jeb saskarties ar peļņas sarukumu, kas, savukārt var kalpot par argumentu darbības pārtraukšanai. Tas šobrīd ir aktuāli Igaunijā, bet drīz par to jau lauzīsim galvas Latvijā. Šā gada bezdarba prognoze ir 9.3%.
