Precizētie dati liecina, ka 2022. gadā Latvijas ekonomika pieauga par 2%, spējot izvairīties no būtiskiem satricinājumiem. Savukārt, skatoties nākotnē, scenāriji kļuvuši mazāk draudīgi.
Iepriekšējais gads pagājis svārstīgā noskaņojumā. Ar lielu piepūļu un veiksmes palīdzību gan Eiropa, gan Latvija izvairījās no smagākiem satricinājumiem. Tas ir atzīstams sniegums.
Lejupslīdi piedzīvoja būvniecības un tirdzniecības nozares, un pārējā rūpniecība. Būvniecības kritums veidojās nenoteiktības un strauji kāpjošo izmaksu ietekmē, un birokrātijas lēnīgums bremzēja Eiropas Savienības fondu ieplūšanu nozarē. Pēdējais izaicinājums saglabājas arī uz šo gadu, kaut noskaņojuma uzlabošanās būvniecībā liecina par perspektīvu uzlabošanos.
Tirdzniecības sarukums meklējams vairumtirdzniecības preču plūsmu izmaiņās. Neliels kritums par gadu (–3,1%), bet īpaši straujš 4. ceturksnī vērojams finanšu un apdrošināšanas nozarē. Visticamāk, ka kritums šajā nozarē turpināsies arī šogad. Iedzīvotāju piesardzības un izmaksu kāpuma dēļ.
Spēkā turpinās pieņemties sankciju attiecībā uz Krieviju negatīvā ietekme. Pērn šī ietekme ir bijusi salīdzinoši nebūtiska. Apstrādes rūpniecībai labas ziņa ir eirozonas ekonomikas perspektīvu stabilizēšanās.
Kas gaidāms turpmāk
Kopumā ekonomikas perspektīvas kļuvušas ne tik draudīgas un prognozes tuvākajā laikā mazliet uzlabosies.
Inflācijas līknes pagriešanās kopsolī ar silto ziemu sniegs atbalstu pirktspējai, kas gada otrajā pusē jau varētu sākt atjaunoties. Tas nenotiks vienmērīgi, kā dēļ valdībai mērķēti atbalsta pasākumi ir jāturpina.
Inflācijas sekas būs jūtamas ilgstoši, un pazīmes norāda, ka cenu kāpuma tempu kritums var būt ar mainīgām sekmēm, kas liks centrālajām bankām turpināt agresīvo monetāro politiku.
Straujā procentu likmju celšanas viļņa ietekme ir starp lielākajiem riskiem globālās ekonomikas izaugsmei šogad. Ņemot vērā visas problēmas, ar kurām saskaras mājsaimniecības, perspektīvas ir pozitīvas, vismaz kas attiecas uz pakalpojumiem.
Vienlaikus jāšaubās, vai uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām Eiropā un arī Latvijā jau esam pilnībā redzējuši straujo procentu likmju kāpuma ietekmi. Tā izpaudīsies pakāpeniski.
Neskatoties uz enerģijas cenu kritumu gada sākumā, enerģijas cenu jautājums, visdrīzāk, atkal aktualizēsies. Citiem vārdiem, izaicinājumu šogad netrūks un risku līmenis saglabāsies augsts. Ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu, situācija ekonomikā ir stabila.
Pašreizējā prognoze ir, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0,4%. Sarežģītās situācijas dēļ prognozes saglabāsies piezemētas, pat, ja gala beigās ekonomika noslēgs ar labāku izaugsmes rādītāju.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
