Februārī, salīdzinot ar janvāri, Latvijas mazumtirdzniecība pieauga par 0,6%. Savukārt gada laikā mazumtirdzniecības apjomi bija par 0,4% mazāki. Pārtikas preču mazumtirdzniecība palika nemainīga, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,5%, autodegvielas palielinājās par 1,7%.
Ierasti, ka gada sākums patēriņā ir pieklusināti mēneši. Turklāt janvārī patēriņa atgūšanos no sliedēm izsita augstie enerģijas rēķini. Februārī situācija jūtami atšķīrās, kas deva impulsu arī mazumtirdzniecības pieaugumam. Tas vēl nebija tik spēcīgs, lai izvilktu pieaugumu gada laikā. Tādēļ, visticamāk, jau martā, nozare atgriezīsies pie izaugsmes, kuras nosacījumi nostiprinās.
Darba tirgus ir izvairījies no lielas viļņošanās, savukārt zemā inflācija un straujais vidējās algu kāpums nozīmē strauju pirktspējas atjaunošanās turpināšanos. Tas, protams, nenotiks vienmērīgi, kā dēļ patēriņa, tai skaitā, mazumtirdzniecības izaugsme atjaunosies nevienmērīgi un pakāpeniski.
Pozitīvās tendences novērojamas arī mājsaimniecību noguldījumos komercbankās, kas ir sācis pieaugt. Sarūkot uzkrājumu produktu piedāvātajiem procentiem, visticamāk, saruks ari interese par līdzekļu uzkrāšanu, lielāku daļu novirzot tos patēriņam. Papildus stimuli mazumtirdzniecībai būs gan VID atmaksātās nodokļu atmaksas, ka hipotekāro kredītņēmēju atgūtie procentu maksājumi.
Būtiskākais apjomu pieaugums februārī bija apģērbu un apavu (+9,4%), elektroierīču (+9,1%) un kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (+7,3%). Šajos segmentos pieaugums, visticamāk, turpināsies.
Apjomu kritums metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (–10,3%) ir skaidrojams ar zemāku aktivitāti privātā sektora būvniecībā un remontdarbos un citu izdevumu augstāku prioritāti.
Tomēr pirktspējas un konfidences nostiprināšanās nozīmē, ka arī šajā segmentā kritums nebūs ilgstošs. Sevis un savas apkārtējās vides sakārtošanas un labiekārtošanas dzinulis jau drīzumā atgriezīs pieaugumu mazumtirdzniecībā. Tas, visticamāk, būs šogad mērens un paātrinoties 2025. gadā. Tikmēr e-vides, reģionālie un patēriņa paradumu maiņu izaicinājumi nozarei saglabāsies.
