Pērnā gada vājais fons un aizturētais patēriņš ļāvis martā sasniegt būtisku mazumtirdzniecības pieaugumu. Taču priecāties, iespējams, ir nedaudz pāragri.
Martā atvieglotie Covid-19 ierobežojumi bija viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas veicināja mazumtirdzniecības pieaugumu par 13,2%.
Tas deva grūdienu sākt atgūties visam pakalpojumu sektoram. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,2%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 24,4%. Neskatoties uz milzīgo cenu kāpumu, autodegvielas noiets palielinājās par 12,8%.
Vai priecāties ir pāragri?
Tas, ka nozarē valda pozitīvas vēsmas, jau apliecināja gan maksājumu karšu dati, gan noskaņojuma indekss, kas salīdzinājumā ar februāri saglabājās nemainīgs, kamēr citos segmentos bija vērojams kritums.
Protams, pozitīvās tendences vērtējamas ar piesardzību, jo šobrīd realizējas aizturētais patēriņš. Izcelties ļauj arī pērnā gada vājais fons. Straujais inflācijas kāpums vēl nav atstājis būtisku ietekmi uz patēriņu, jo enerģijas rēķinu kāpums bija ierobežots gan valsts atbalsta, gan salīdzinoši labvēlīgo laikapstākļu dēļ. Arī algu kāpums saglabājās augstā tempā.
Pamazām patēriņam labvēlīgie nosacījumi vājināsies, īpaši tāpēc, ka turpinās strauja inflācija. Nenoteiktības apstākļos darba devēji kļūs piesardzīgāki ar darba samaksu paaugstināšanu. Liela nozīme būs kopējam noskaņojumam ekonomikā. Taču strauja bremzēšanās varētu izpalikt.
Iepriekšējos divos gados iedzīvotāji ir palielinājuši uzkrājumus, kuri darbosies kā patēriņa amortizators. Tendences uzrāda, ka uzkrājumu pieaugums sarūk, bet SEB bankas veiktā aptauja norāda, ka iedzīvotāji tos ir sākuši izmantot patēriņa nodrošināšanai.
Sarežģītākais posms solās būt gada beigas, kad mājokļa rēķinu segšanai un pārtikas nodrošināšanai nāksies novirzīt vairāk nekā ierasts. Jau pamanāma un arvien spēcīgāka virzība patēriņā būs vietnēm un produktiem, kas piedāvās zemākas cenas vai atlaides. Pirkumi kļūs daudz izsvērtāki.
