Jūnijā, salīdzinot ar maiju, Latvijas patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1%, lielā mērā degvielas cenu kāpuma dēļ. Gada inflācija pakāpās līdz 3,8%.
Gada laikā joprojām lielāko ietekmi uz cenu līmeņa kāpumu veido pārtikas sadārdzināšanās – pieaugums par 6,3% jeb 1.67 procentpunkti. Savukārt pazeminošu ietekmi uz inflāciju rada degvielas cenu kritums.
Viens no inflācijas turpmākajiem pamata spēkiem būs pakalpojumu izcenojumu palielinājums, ko virza algu kāpums. Taču uzmanības centrā joprojām būs pārtikas cenas. Visticamāk, ka sezonālās ietekmes un pastiprinātās ažiotāžas dēļ pārtikas cenas varētu uzrādīt īslaicīgu lejupslīdi. Taču vidējā termiņā tās, visdrīzāk, turpinās mērenu pieaugumu.
Starptautiskās tirdzniecības traucējumi vai tarifi ir nozīmīgi riski, kas pārskatāmā nākotnē var pārtikas cenas vēl vairāk paaugstināt. Tāpat jārēķinās, ka neparedzami laikapstākļi un dažādu sērgu izplatība veido arvien lielākas iespējas izraisīt neregulārus pārtikas cenu kāpumus. Tādēļ noteiktās pārtikas preču grupās cenu dinamika atšķirsies.
Par spīti ģeopolitiskajiem riskiem situācija naftas un gāzes tirgū ir samērā labvēlīga patērētājam. Eiro nostiprināšanās un zemākas enerģijas cenas saglabās lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, ko daudzās preču grupās papildus pastiprinās Ķīnas pārprodukcijas un deflācijas radītie izaicinājumi pasaulei.
Šķiet, ka gada augstākais inflācijas punkts varētu tikt sasniegts augustā, kad pastāv iespējas arī pārkāpt 4% atzīmei. Taču turpmāk inflācijai vajadzētu pazemināties.
