Mājsaimniecībām Latvija arvien lielākus izaicinājumus sagādā straujais mājokļa, transporta un pārtikas cenu pieaugums. Kad sagaidīsim šo izmaksu kulmināciju, bet kad cenas atkal mazināsies?
Septembrī Latvijas patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 4,8%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam par mājokli, transportu un pārtikai, kā arī apģērbam un apaviem un veselības aprūpei.
Kulminācija vēl priekšā
Mājsaimniecību budžetiem veidojas ļoti izaicinošs laiks, kad jutīgākās izdevumu sadaļas – mājoklis, transports un pārtika – piedzīvo ļoti strauju pieaugumu, kura kulminācija vēl ir priekšā.
Fakts, ka pasaulē vērojams daudzu preču deficīts, nav noslēpums, bet tas, ka to trūkums izraisa augstākas cenas, arī nav pārsteigums. Tajā pašā laikā centrālās bankas uztur mantru, ka inflācija ir īslaicīga, kaut šo vēstījumu pārdot kļūst arvien grūtāk.
Uz jautājumu, cik ilgs laiks paies, līdz inflācija atkal samazināsies, nav iespējams pateikt. Taču zināms atvieglojums varētu sekot nākamā gada otrajā ceturksnī. Un šķiet, ka paaugstināts inflācijas kāpums varētu saglabāties arī pēc tam, jo cenu spiediena veidojošo faktoru kopums ir tik plašs, ka normalizēšanās ieilgs, dzenot iegriežot inflācijas gaidu pieaugumu.
Arī OECD ir paaugstinājusi inflācijas prognozi G20 valstīm, sagaidot šogad to kāpumu par 3,7% un par 3,9% 2022. gadā. Augstākas izejvielu cenas un globālās piegādes izmaksas G20 valstīs inflāciju palielina par aptuveni 1,5 procentpunktiem. OECD norāda, ka inflācijas temps līdz 2022. gada beigām samazināsies, tomēr saglabāsies virs pirmspandēmijas līmeņa.
Enerģijas cenu juceklis
Enerģijas cenas arī veido lielāko nenoteiktību. Brent naftas cena paaugstinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2018. gada, bet gāzes un elektroenerģijas cenas sasniedz rekordus.
Tādejādi enerģija kļuvusi par īpaši aktuālu tēmu, jo Ķīna ziņo par ražošanas traucējumu riskiem, bet Eiropā un Apvienotajā Karalistē strauji augošās elektroenerģijas un gāzes cenas kļūst par arvien aktuālāku problēmu ne tikai uzņēmumiem, bet arī mājsaimniecībām.
Tādēļ arī Latvijas gadījumā primāri atbalsta pasākumi jāsniedz sociāli mazāk aizsargātām grupām, jo šo mājsaimniecību izdevumu pieaugums būs daudz augstāks par patēriņa cenu indeksu. Strādājošiem, lai arī kāpjošā inflācija radīs liekas galvassāpes, tomēr būs labāk pārvarama.
Darba tirgū situācija turpinās mēreni uzlaboties, velkot uz augšu arī algas. Inflācija jau drīzumā pārvarēs 5% atzīmi un testēs 6%. Patlaban lielākās cerības ir uz siltu, nokrišņiem bagātu un vējainu ziemu un mērenāku vīrusa izplatību, kas var atvieglot enerģijas cenu spiedienu un normalizēt preču plūsmas, tādejādi atdzesinot inflācijas lēcienu.
