Kamēr ASV norit nesaudzīga cīņa ar inflāciju, Zviedrijā atkal draud piepildīties labējo politisko spēku “ekonomiskais lāsts”. Proti, katru reizi pie varas nākot labējiem spēkiem, ekonomika drīz vien piedzīvo smagas problēmas. Arī šī reize varētu nebūt izņēmums, jo Zviedrijas ekonomisti jau lēš, ka mājsaimniecību izdevumi varētu pat dubultoties. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis raidījumā “Mediāna” izceļ aizvadītās nedēļas TOP 5 notikumus un faktus ekonomikā.
Ekonomikas notikumu TOP5 no 26. septembra raidījuma “Mediāna”:
- ASV Federālo rezervju sistēma palielina procentu likmes
- OECD valstīs ekonomika stājas
- ASV spējas laist tirgū savas naftas rezerves noslēdzas
- ASV Centrālā banka cenšas mazināt algu pieaugumu
- Zviedrijā dubultosies mājsaimniecību izdevumi
ASV Federālo rezervju sistēma (FED) trešo reizi pēc kārtas visai agresīvi paaugstinājusi procentu likmes. Visas pazīmes liecina, ka FED vēlas “nokaut” inflāciju pat ja tas ASV ekonomikai nozīmēs recesiju. Arī OECD valstīs indikatori signalizē, ka ekonomikas palēninās.
ASV arīdzan sarūpējusi Eiropai nepatīkamas ziņas – ASV slānekļa industrija šoziem nespēs glābt Eiropu attiecībā uz gāzi un naftu, jo ir risks, ka naftas cenas atkal strauji pieaugs. Lai gan šobrīd tirgus ir salīdzinoši rāms un tajā vērojams atslābums, tas balstīts apstāklī, ka ASV savas rezerves laiž tirgū. Taču šīs spējas nav bezgalīgas, un gada beigās varētu būt gaidāma turbulence.
Zviedrijā vēlēšanās uzvarējuši labējie spēki, kas iezīmēs arī zināmas izmaiņas valsts politiskajā kursā. Paši zviedri šajā notikumā saredz “sliktu zīmi”, jo vēsturiski, katru reizi kad varu pārņēmis labējais spārns, tūdaļ ekonomikā sākušās visai smagas problēmas. Tas notika gan 1976. gadā, gan 1991. gadā, gan 2006. gadā. Šobrīd viss liecina, ka vēsture atkal varētu atkārtoties un valdībai būs jārisina visai sarežģītas ekonomiskās problēmas. Jau šobrīd Zviedrijas ekonomisti lēš, ka mājsaimniecībām jārēķinās ar izdevumu dubultošanos.
