Latvijā 2022. gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 0.3%. Savukārt, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, tas saglabājās iepriekšējā gada līmeni. Rezultātā 2022. gadā IKP pieaugums bija 1.8% apmērā.
Pēc provizoriskām aplēsēm kritums bija ražojošajās nozarēs par 3.3%, ko, visticamāk, ietekmēja jau vairākus ceturkšņus lejupslīdē esošā būvniecība. Pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0.7%. Kāpumu lielā mērā nodrošināja iedzīvotāju aktīvais patēriņš un iepriekšējā gada ierobežojumu fons. Kluss periods patēriņā solās 2023. gada pirmajos mēnešos.
Kovidu aizstāj karš
2022. gads bija ļoti izaicinošs gads. Noslēdzās kovida krīzes posms, atceļot nepieciešamību pēc infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem. Tas deva optimistisku impulsu ekonomikai. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā strauji mainīja gan noskaņojumu, gan arī izaugsmes perspektīvas.
Kara darbības ietekmē sašūpojās enerģijas tirgus, kas pastiprināja inflācijas vilni un radīja jaunus un nepieredzētus riskus, piemēram, enerģijas nepietiekamības. Uz straujo inflācijas kāpumu bija spiestas reaģēt centrālās bankas – tās sāka celt procentu likmes, tādejādi iezīmējot lētas naudas ēras beigas. Tieši straujā procentu likmju celšanas viļņa neprognozējamā ietekme ir starp lielākajiem riskiem ekonomikas izaugsmei šogad.
Mazāk drūma perspektīva
Šis gads nesolās būt vieglāks, bet kopējās perspektīvas ir kļuvušas ne tik drūmas, un kopējais prognožu vilnis drīzumā varētu no negatīvā vērtējuma kļūt neitrāls. Noteikti, ka pastiprināsies Krievijas sankciju negatīvā ietekme.
Sagaidu, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0.4%.
Apstrādes rūpniecībai labas ziņa ir eirozonas ekonomikas perspektīvu uzlabošanās. Arī inflācijas līknes pagriešanās kopsolī ar silto ziemu sniegs atbalstu pirktspējai, kas gada otrajā pusē jau varētu sākt atjaunoties. Tas nenotiks vienmērīgi, kā dēļ valdībai mērķēti atbalsta pasākumi ir jāturpina.
Lielākais izaicinājums ir atgriezt jaudu būvniecības izaugsmē. Eiropas Savienības fondu potenciāls ir augošs un daudz kas izrietēs no birokrātijas spējas pielāgoties mainīgajai konjunktūrai nozarē tā, lai publiskie projekti sāktos un iesāktie turpinātos.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
