Šo derīgo izrakteņu resursu ne velti godā par “pasaules ekonomikas asinīm”. Naftas vērtība ietekmē cenu veidošanos lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru jebkurā valstī. Turklāt neatkarīgi no tā, vai valsts iegūst vai patērē melno zeltu. Latvija nav izņēmums, tādēļ mēs savos maciņos jau esam izjutuši visvisādus lētās naftas labumus. Tomēr eksperti brīdina: priecāties nevajadzētu, jo ilgstoša zemas ogļūdeņražu cenas saglabāšanās var izraisīt likstu, ko dēvē par deflācijas spirāli. Visām nozīmīgajām pārmaiņām ekonomikā, tostarp rekordlielajam naftas cenu kritumam pēdējo septiņu gadu periodā, ir monētas divas puses – pozitīvā un negatīvā. Sāksim ar pozitīvo.
Svētki patērētājiem...
Tieši melnā zelta vērtība nosaka tādu Latvijas patērētājiem vitāli svarīgu produktu cenas kā degviela (benzīns, autogāze, dīzeļdegviela), dabasgāze, siltumenerģija un pārtika.
Degviela
Pagājušā gada jūnijā, kad nafta strauji sāka kļūt lētāka, cena par barelu saruka aptuveni par 40% un 2015. gada 9. aprīlī veidoja 56 dolārus (“Brent” markas jēlnafta), lai gan 2014. gada pirmajā pusē nafta maksāja vairāk nekā 100 dolāru par barelu. (Iepriekšējā būtiskā šā energoresursa vērtības samazināšanās notika 2008. gadā – oktobrī naftas cena noslīdēja zem 67 dolāriem par barelu, bet tā paša gada decembrī – nokritās līdz 33–35 dolāriem.)
Tādējādi šā gada janvārī viena litra degvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, samazinājās par 7,8%, bet vēl iepriekš (2014. gada otrajā pusgadā) saruka par 12,3%.
Patlaban 95. benzīna cena svārstās ap 1,16 eiro litrā (2015. gada 9. aprīļa dati). Pagājušā gada jūnijā pirms naftas cenu krituma maksa par vienu litru bija vidēji 1,33 eiro.
Siltumenerģija
Pagājusī ziema, protams, nebija ekstremāli auksta, un mājokļa apkure neprasīja milzīgus līdzekļus, tomēr daudzi Latvijas iedzīvotāji varbūt pamanīja, ka siltumenerģija šajā apkures sezonā bija nedaudz lētāka. Piemēram, standarta dzīvokļa apkure tipveida dzīvojamā namā vidēji maksāja 1 eiro par kvadrātmetru.
Iemesls – zemākas izmaksas par dabasgāzi, kuras likme ir atkarīga no naftas vērtības. Lielajiem patērētājiem (tostarp arī siltuma piegādātājiem Latvijas pašvaldībās), pēc “Latvijas gāzes” datiem, šā gada februārī zilā kurināmā cena samazinājās par 1,7–2,3%, bet martā saruka vēl par 3,6–4,9%. Kopējais palētinājums no 2014. gada novembra līdz šā gada martam veidos 9,3–12,1%.
Pārtika
Šogad janvārī pirmo reizi kopš 1998. gada nebija vērojams pārtikas preču sezonālais cenu kāpums. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, gaļa, dārzeņi, maize un piena produkti pat kļuvuši par 0,3% lētāki, lai gan parasti gada pirmajā mēnesī pārtikas produkti sadārdzinās 1–3,5% robežās. Šeit savu lomu nospēlēja pārtikas cenu kritums pasaulē par 1,9%, kā pamatā – joprojām tā pati nafta.
Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri lielākajai daļai pārtikas produktu cenas ir ievērojāmi (līdz pat 15%) samazinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati.
Aviobiļetes
No ogļūdeņražu vērtības ir atkarīgas arī aviācijas degvielas cenas, kas ir viens no galvenajiem gaisa pārvadātāju ekspluatācijas izdevumu posteņiem, un, samazinoties izmaksām par šo pozīciju, ir loģiski prognozēt lētākas biļetes. Šo pieņēmumu jau apstiprināja Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” viceprezidents Jānis Vanags. Pēc viņa teiktā, 2014. gada decembrī aviobiļetes tika pārdotas lētāk nekā parasti gada beigās, kad pieprasījums pēc lidojumiem ir tradicionāli augsts. Cenu kritums, visticamāk, turpināsies arī 2015. gadā.
Elektroenerģija
Vienīgais produkts, kas nav kļuvis lētāks, ir elektroenerģija. Saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada 1. janvārī maksa par elektrību ir palielinājusies par 27,6%. Kaut arī dabasgāzes, kuru “Latvenergo” elektrības ražošanai iepērk no “Latvijas gāzes”, cena ir samazinājusies par 7 eiro par kubikmetru, galalietotāju rēķinos tas pagaidām nav atspoguļojies. Enerģētikas monopola pārstāvji cer, ka cenu par kilovatu pozitīvi ietekmēs šogad paredzētā kabeļa starp Lietuvu un Zviedriju nodošana ekspluatācijā. Tas nodrošinās Latvijai piekļuvi Skandināvijas “NordPoolSpot” biržai, kur cenu svārstības nav tik lielas. Kad lētā elektroenerģija no Zviedrijas kļūs pieejama arī mūsu patērētājiem, lielais gāzes iepirkuma cenu kritums beidzot ietekmēs arī maksu par elektrību, ko izjutīs visi klienti Latvijā.
… un uzņēmējiem
Komersantiem zemās naftas cenas ir izdevīgas, jo mazāk naudas jātērē par degvielu un transporta pakalpojumiem, kā arī dažu izejvielu (vara, tērauda, lauksaimniecības produkcijas) iepirkumiem.
Saskaņā ar “Citigroup” analītiķu aplēsēm melnā zelta vērtības samazināšanās par 20% ļauj uzņēmumiem visā pasaulē uz degvielas rēķina ietaupīt 1,8 miljardus dolāru dienā. Ja naftas cenu krituma dēļ kļūs lētāki arī citu izejvielu aktīvi, ekonomija gadā var sasniegt 1,1 triljonu dolāru. Ietaupot līdzekļus šajās pozīcijās, uzņēmumi varēs ieguldīt izbrīvēto naudu sava biznesa attīstībā, tādējādi savukārt stimulējot tautsaimniecības sektorus, kuros tie darbojas.
Bet tagad sliktās vēstis
Iepriekš aprakstītā cenu lejupslīde daudzām pamata precēm, kas priecēja patērētājus un uzņēmējus, izrādījās, nebija nekas vairāk kā deflācijas sākums. 2015. gada janvārī šo tendenci oficiāli fiksēja Centrālā statistikas pārvalde, kā vienu no galvenajiem cēloņiem (ja neskaita sankcijas pret Krieviju un kūtro attīstību eirozonā) norādot zemās ogļūdeņražu cenas.
Eksperti uzskata, ka deflācija ir pat bīstamāka nekā inflācija, jo preču vērtības samazināšanās nerada to lielāku patēriņu. Mājsaimniecības nevis vairāk tērē, bet, gluži pretēji, ierobežo izdevumus, bažījoties, ka ekonomiskā situācija pasliktināsies. Uzņēmēji arī kļūst arvien piesardzīgāki, un galu galā izveidojas tā saucamā deflācijas spirāle, ka kritumu piedzīvo itin viss – gan cenas, gan patēriņš, gan investīcijas – līdz brīdim, kamēr ekonomika iekrīt “komā”.
Piemēram, Japānā šāda “koma” ilga desmit gadu pēc kārtas un šis laiks jau nodēvēts par zudušo desmitgadi. Ekonomisti vairākus pēdējos gadus brīdināja par Japānas scenārija attīstības riskiem arī eirozonā, un, lūk, viņu prognozes sāk piepildīties.
Pēc 2015. gada janvāra datiem, valūtas bloka valstīs patēriņa cenas ir pazeminājušās par 0,6%, bet februārī – par 0,3%. Pirmo reizi šī parādība eirozonā tika fiksēta jau pagājušā gada decembrī, kad preču un pakalpojumu vērtība samazinājās par 0,2%. “Bloomberg” norāda, ka pašreizējais deflācijas līmenis ir pats augstākais kopš eiro ieviešanas 1999. gadā.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka deflācija Latvijā ilgs tikai pirmo pusgadu. Tuvojoties rudenim, naftas cena paaugstināsies līdz 70 dolāriem par barelu, un tad “pacels galvu” inflācija.
Tomēr deflācijas draudi saglabāsies arī pēc tam, kad melnā zelta cenas sāks augt, jo eksistē papildu faktori, kas negatīvi ietekmē situāciju, – lielais parādu slogs, ģeopolitiskā nenoteiktība un saspīlētās attiecības ar Krieviju. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme kopumā būs necila un neļaus efektīvi risināt nodarbinātības un parādu atmaksas problēmas.
Ir vēl viens faktors, kuru akcentē izdevuma “Deutsche Welle” ekonomikas komentētājs Henriks Bēme. Lai cik patīkamas šķistu zemās naftas cenas, būs slikta zīme, ja atkal pieaugs pieprasījums pēc automobiļiem ar lielu degvielas patēriņu, piemēram, “Hummer”.
“Zemas cenas liek mums aizmirst, ka nafta ir izsmeļams derīgais izraktenis. Zemas cenas novirza mūs no mūsdienīgu dzinēju un jaunu energoapgādes formu izstrādes. Tādēļ atliek cerēt, ka naftas cena šogad atdursies pret dibenu un pametīs absurdi zemo līmeni. Ja tas nenotiks, 2014. gada noslēdzošās trauksmainās nedēļas kļūs par neizteiksmīgu pirmo noģidumu vētrainam 2015. gadam,” brīdina H. Bēme.
Kāpēc naftas cenas kritās?
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) galvenais ekonomists Fatihs Birols: “Straujo naftas cenu kritumu, kas sākās jūnijā, izraisīja vairāku cēloņu unikāla sakritība. Naftas ieguves apjoms spēji palielinājās par 2 miljoniem barelu diennaktī, sasniedzot augstāko ieguves līmeni pēdējo 30 gadu laikā, tieši tobrīd, kad Ķīnas ekonomikas tempi krasi samazinājās, Japānā atjaunojās recesija, bet Eiropas ekonomikas atveseļošanās palēninājās.”
Sņežana Bartule,
žurnāliste
