Būvniecības vājums, vairumtirdzniecības kritums un rūpniecība sabremzējusi Latvijas ekonomisko aktivitāti mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts. Taču vienlaikus vērojami arī patīkami pārsteigumi un blāvas cerības, ka, izvairoties no enerģētiskās krīzes, skats nākamgad kļūs cerīgāks.
Precizētie dati izmaiņas nenesa un apstiprina, ka 3. ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts ir samazinājies par 0,6%. Gada izteiksmē vēl saglabājas izaugsme 2,4% apmērā. Tomēr aktivitātes bremzēšanās 4. ceturksnī turpināsies un pazeminās šā gada vidējo izaugsmi līdz 1,5%.
Kovida efekts
3. ceturksnī joprojām parādās iepriekšējo ierobežojumu efekts, kā dēļ būtisku kāpumu uzrāda tūrisma, izklaides un atpūtas sektors, kā arī komercpakalpojumi.
Patīkami redzēt sparīgo Informācijas un komunikācijas pakalpojuma nozares attīstību (+14,2%). Šīs nozares attīstība balstās eksportā un tuvākajā laikā varētu būt viena no tām, kas velk ekonomiku. Turklāt arī ilgākā termiņā tā saglabā nozīmīgu potenciālu, kā dēļ gan no valsts, gan pašvaldību, īpaši Rīgas, puses ir jāveicina apstākļi tās attīstībai.
Nepatīkami pārsteidz būvniecības vājums (–13,6%), kas izceļas uz tuvāko kaimiņu fona. Visticamāk, ka tuvākajos mēnešos tās negatīvā ietekme saglabāsies. Stabilizējoties izmaksām, būvniecībai, īpaši ar Eiropas Savienības fondu palīdzību, nākamgad vajadzētu sākt aktivizēties. Tas ir viens no svarīgākajiem jaunās valdības uzdevumiem – noturēt nozari no grimšanas dziļākos mīnusos.
Tirdzniecības sarukumu par 10,3% ietekmē kritums vairumtirdzniecībā, kur šķiet, ka negatīvās tendences vēl mājos krietnu laiku. Tāpat būtiski negatīvo pienesumu veido pārējā rūpniecība (–8,5%), ko galvenokārt veido elektroenerģijas ražošanas samazināšanās. Šo trīs nozaru kritums ir ievilcis ekonomisko aktivitāti mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts.
Kādi riski gaidāmi nākamgad?
Būtiskākais risks saistībā ar 2023. gadu ir tas, vai Eiropā izvairīsies no enerģētiskās krīzes, cik dziļš aktivitātes kritums izvērsīsies gada sākumā un cik spēcīga atgūšanās sekos gada otrajā pusē.
Šobrīd prognozes seko noskaņojumam, un redzam, ka ar katru jaunu prognožu ciklu tās tiek pārkoriģētas uz leju. Riski ir lejupvērsti, taču iezīmējas arī pozitīvi aspekti – samērā noturīgs patēriņš, stabils darba tirgus un tendences enerģijas cenās, tai skaitā ziemu prognozē siltu. Arī vājie signāli par inflācijas spara mazināšanos eirozonā un Latvijā sniedz nelielu optimisma devu.
Ja ziema izrādīsies silta, tas ierobežos augsto cenu ietekmi uz pirktspēju. Situāciju pilnvērtīgāk novērtēsim pavasarī. Rēķinu maksāšanas disciplīna vājināsies un ietekmēs daudzus uzņēmumus. Tāpēc uzņēmējiem samērīgi jālūkojas cenu celšanas virzienā un šiem riskiem savlaicīgi jāgatavojas. Noturīgs patēriņš sniegs arī papildus atbalstu uzņēmumiem turpināt investīcijas.
Ja ekonomika izvairīsies no jaunu enerģijas šoku trieciena, inflācija apliecinās samazināšanās pazīmes un enerģijas cenās nebūs negatīvu pavērsienu, skats pēc dažiem mēnešiem būs daudz cerīgāks.
Mūsu IKP prognozes Baltijai paredz minimālu izaugsmi. Lietuvai prognoze ir 0,1%, Igaunijai 0,3%, bet Latvijai 1,1% izaugsme.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
