Lai gan Latvijas IKP šā gada 2. ceturksnī pieredzēja būtisku kritumu, virknei citu valstu jārāpjas ārā no vēl dziļākas ekonomikas bedres. Atspaidu Latvijā sniedz fiskālie stimuli, taču būtiskākais izaicinājums ir pareizi izmantot šos resursus ilgtspējīgi, ne tik daudz fokusējoties uz īstermiņa aktivitātes noturēšanu.
Šā gada 2. ceturksnī Latvijas IKP gada laikā sarucis par 9,8%.
Apjoma samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs par 3,8% un pakalpojumu nozarēs par 11%, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 1,6%.
Smagākais ceturksnis ekonomikā
2. ceturksnis bija smagākais posms ekonomikā, kad ierobežojumu ieviešana strauji sabremzēja ekonomisko aktivitāti, noteiktās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, ēdināšanu un izklaidi, to palēninot pat līdz minimumam.
Tā kā īstu precedentu notikušajam nav, novērtējumi par ekonomikas veikumu un ilgtermiņa ietekmi šajā laika posmā pagaidām var būt ļoti aptuveni. Visumā gan redzams, ka ir valstu grupas, kas šo periodu ir pārdzīvojušas veiksmīgāk, salīdzinot ar to, kas tika prognozēts.
Pateicoties savlaicīgajiem ierobežojumiem, uzņēmēju elastībai un iepriekšējās krīzes rūdījumam, Latvijas ekonomiku vīrusa vilnis ir skāris vidēji smagi.
Sava nozīme bija arī tam, ka Latvijas tautsaimniecība nebalstās nozarēs, kuras vīrusa triecienam tika pakļautas vissmagāk.
Citviet klājas grūtāk
Īpaši smagu kritumu piedzīvojuši Eiropas dienvidi. Ceturkšņa laikā eirozonas ekonomika ir nokritusi par 12,1%, gada laikā par 15%. Tādas valstis kā Francija, Itālija un Spānija šobrīd piedzīvo līdzīgu ekonomikas sarukumu, ko Latvija piedzīvoja Globālās finanšu krīzes laikā. Arī Vācijas ekonomiskās aktivitātes sarukums ir bijis lielākais daudzu desmitgažu laikā.
Šobrīd gan skarto nozaru un valstu ekonomiskajos datos redzam atgūšanās tendences. 3. ceturksnī, ņemot vērā ražošanas un patēriņa atgūšanos, turpinās pienākt pozitīvas ziņas.
Taču vīruss ir uz palikšanu. Vai vismaz tas paliks ilgāk, nekā mums gribētos. Tādēļ šur tur jau nomanāms panīkums pārliecībā, ka turpināsies “V veida” atveseļošanās.
Izteiktāk šāds panīkums vērojams valstīs, kur Covid-19 izplatība atkal uzņem apgriezienus.
Piesardzība un nenoteiktība saglabāsies
Uz rudens pusi bezdarbs varētu pieaugt un situācija kļūt atkal nenoteiktāka, kas varētu ietekmēt patēriņa aktivitāti. Varētu pieaugt arī mājsaimniecību un uzņēmumu skaits, kuri kļūs piesardzīgāki, redzot vīrusa globālo ietekmi un progresa trūkumu. Pasaulē atveseļošanās un panākumi cīņā ar vīrusu ritēs nevienmērīgi.
Iespējami jauni uzplaiksnījumi arī Latvijā, kas var likt ierobežojumus atkal pastiprināt. Vīruss no īstermiņa kļūst jau par vidēja termiņa risku Latvijas un arī globālajai ekonomikai. Atspaids būs milzīgie fiskālie stimuli, kas mīkstinājuši kritumu un uzlabojuši atgūšanās iespējas.
Taču būtiskākais izaicinājums ir pareizi izmantot šos resursus ilgtspējīgi, ne tik daudz fokusējoties uz īstermiņa aktivitātes noturēšanu.
Ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanas paātrināšana, nosacījumu un infrastruktūras izveide, kā arī iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir primārie mērķi. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma rudenī.
Šajos dažos mēnešos pasaules un Eiropas ekonomika ir iekritusi ļoti dziļā bedrē, no kuras izrāpšanās rādās būt ilgstoša. Ņemot vērā vīrusa faktoru, uz nākamo gadu būtu jāskatās bez sakāpināta optimisma. Var izrādīties, ka daudzie sociālās distancēšanās pasākumi ir uz ilgāku palikšanu, īstermiņa pielāgošanās nestrādā un jāmeklē jauni risinājumi.
