Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieaudzis par 5,9%. Tas dod ļoti labas pozīcijas visu atlikušo gadu stāties pretī riskiem, kuru ir ne mazums – inflācija un pieaugošie rēķini, iespējami jauni lokdauni, kā arī alternatīvu meklēšana Krievijas izejmateriāliem.
Izaugsme uz pērnā gada fona
2022. gads ekonomikā iesākās uz spēcīgas nots, ko stiprināja optimisms par normalizēšanos pēc Covid-19 ierobežojumos pavadītās ziemas. Izzūdot ierobežojumiem, atdzīvojās pakalpojumu sektors un patēriņš. Tas pārliecinoši atspoguļojās mazumtirdzniecības datos un nodokļu ieņēmumos.
Atzīstama izaugsme turpinājās apstrādes rūpniecībā, vienlaikus augsts pieauguma temps turējās eksportā. Negaidīti labi veicās arī tranzītā, kaut turpmākās šīs nozares perspektīvas ir visai drūmas.
No otras puses, negatīvu ietekmi veido strauji pieaugošie importa apjomi. Jāņem vērā, ka spēcīgais pieaugums veidojas uz pērnā gada bāzes, kad IKP samazinājās par 0,9%. Otrajā ceturksnī šī paša iemesla dēļ kāpums būs jau mazāks.
Bažas par nākamās sezonas apkures rēķiniem
Daudzu sarežģījumu dēļ pozitīvās plūsmas ir iegājušas pārejas posmā, un krietni atšķirīgāka situācija gaidāma gada otrajā pusē, īpaši uz gada beigām. Tuvākajos mēnešos saglabāsies pietiekami labvēlīgi apstākļi patēriņa pieaugumam, ko lēnām sāks bremzēt inflācijas kāpums. Tas izteikti būs jūtams gada beigās, kad sāks pienākt palielinātie mājokļa rēķini.
Pagaidām tēriņu potenciālu uzturēs Covid-19 laikā veiktie uzkrājumi, kuru pieaugums jau samazinās, kā arī aizturētais patēriņš. SEB bankas veiktā aptauja apstiprina, ka iedzīvotāju iespējas uzkrāt sarūk, un tie jau sākuši aktīvāk izmantot uzkrājumus tēriņu nodrošināšanai.
Krasas patēriņa izmaiņas var ietekmēt arī uzņēmēju noskaņojumu un to investīciju plānus. Apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pagaidām nesignalizē par būtiskām izmaiņām pieprasījumā, bet parādās neliels kāpums attiecībā uz pieaugošām finanšu grūtībām un problēmām ar izejmateriāliem, samazinoties darbaspēka pieejamības aktualitātei.
Izaicinošākais uzdevums tuvāko mēnešu laikā būs atrast alternatīvu Krievijas izejmateriāliem. No tā lielā mērā būs atkarīga būvniecības spēja nepastiprināt izmaksu kāpumu un absorbēt ieplūstošos Eiropas Savienības fondus. Eksporta ekspansija rietumu virzienā turpināsies.
Labas pozīcijas cīņai ar izaicinājumiem
Augsto nenoteiktību attiecībā uz gada otro pusi veidos plaša spektra riski, kas palielina arī būtisku izaugsmes palēnināšanās iespēju. Tātad galvenie izaugsmes pretinieki būs īpaši nepatīkamā pārtikas un enerģijas izmaksu pieauguma kombinācija mājsaimniecībām, kas nozīmēs to pirktspējas kritumu un vairos to piesardzību.
Liela loma būs valdības tālākiem atbalsta pasākumiem. Tēmēti pabalsti ļaus efektīvāk izmantot budžeta resursus, bet noteiktos apstākļos var būt nepieciešami vispārēji pasākumi, tai skaitā uzņēmējiem. Savlaicīga sagatavošanās samazinās iespējamo stresu sabiedrībā.
Aktuāli būs enerģijas pieejamības un cenas jautājumi, pie kuriem šobrīd valstis aktīvi strādā, lai izvairītos no enerģijas krīzes riskiem. Nozīmīgs faktors joprojām būs epidemioloģiskā situācija ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, kā arī spēja izvairīties no lokdaunu ieviešanas.
Tā kā pieaugošā inflācija ir likusi centrālajām bankām paātrināt stimulējošās politikas noslēgšanu, tām būs svarīgi izsvērti viest korekcijas to politikā. Pārlieku agresīva inflācijas ierobežošana var atsaukties vēl vājākā ekonomikas aktivitātē.
Gada spēcīgais sākums ļauj no labām pozīcijām stāties pretī jaunajam izaicinājumu vilnim. Šā gada IKP prognoze ir 1,8%. Ņemot vērā spēcīgo gada sākumu un iespēju, ka visi riski nematerializēsies, gada veikums var izrādīties augstāks.
