Šī gada 3. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,6%, samazinot trīs ceturkšņu izaugsmi līdz 2,4%.
Novērtējums liecina, ka IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9%, kamēr pakalpojumos bija vērojams kāpums par 1,7%.
Gada nogalē aktivitāte varētu kristies vēl izteiktāk
Ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts. Tas noticis gan dēļ salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tādēļ, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem. Tādēļ gada nogalē aktivitātes kritums varētu būt vēl izteiktāks, jo pastiprināsies mājokļu izmaksu pieauguma negatīvā ietekme un pieaugs sarežģījumi ārējos tirgos.
Līdz šim patēriņš uzrāda labu noturību, par ko liecina mazumtirdzniecības pieaugums septembrī par 1,8%, kamēr daudzviet Eiropā šajā sektorā jau iestājusies lejupslīde. Svarīgs faktors tālākai dinamikai būs enerģijas cenas. Pārsteidzošais gāzes pārpalikums Eiropas tirgū mazina cenas, bet riski vēl ir priekšā.
Neraugoties uz kraso gāzes piegāžu samazinājumu no Krievijas, Eiropai ir izdevies aizpildīt savus gāzes krājumus. Palīdzējis salīdzinoši siltais rudens un samazinātais enerģijas patēriņš. Turklāt ir pasūtīts liels daudzums sašķidrinātās dabasgāzes un tagad kuģi gaida, lai izkrautu savu kravu. Rezultātā dabasgāzes cena ir dramatiski kritusies.
Protams, par agru sapriecāties, īpaši, ja ziema izrādīsies auksta. Raugoties uz priekšu dabasgāze, gan citi enerģijas veidi šoziem būs dārgi, taču pozitīvi ir tas, ka, jo ilgāks krājumu līmenis saglabāsies augsts, cenu potenciāls kāpumam būs mazāks. Tādejādi arī patēriņa korekcija būs seklāka un pesimistiskākās prognozes izpaliks.
Salīdzinoši spēcīgais darba tirgus, gan algu kāpums ļaus ātri patēriņam atsperties līdz ko augstā inflācija atkāpsies.
Uzņēmējdarbības sektoriem ir iespējas atgūties
Tuvākie mēneši būs sarežģīti gan apstrādes rūpniecībai, gan eksportam. Tomēr perspektīvas nākamajam gadam saglabājas pozitīvas. Pēc īslaicīgas lejupslīdes, šiem sektoriem ir iespējas atgūties.
Tas, ka tik ievērojams kritums parādās ražojošās nozarēs, visticamāk, atspoguļo vājo būvniecības nozares veikumu. Gaidas, ka šo nozari šogad virzīs ieplūstošās Eiropas Savienības fondu straumes nav piepildījušās. Nozari ir nomocījušas izmaksu un nenoteiktības pieaugums, kā dēļ liela daļa projektu ir iepauzējuši.
Tomēr ES resursu apjomu pieejamība turpina pieaugt un nākamais gads būs izšķirošs. Respektīvi, ja to realizācija neuzsāksies, tie būs jāatgriež ES. Sarūkot daudzu izejvielu un būvmateriālu cenām, interesei par būvniecības pakalpojumiem vajadzētu atjaunoties. Taču šajā ziņā svarīga būs birokrātiskā izveicība projektu līgumu pārslēgšanai un izmaksu indeksēšanā. Patlaban uzņēmumu noskaņojums par investīciju projektu īstenošanu ir vājinājies nebūtiski un interese par aizņēmumiem ir noturīga.
Kad gaidīt aktivitātes atjaunošanos?
Trešā ceturkšņa dati liecina, ka, pateicoties sabremzēšanās spēkam gada otrajā pusē, izaugsme šogad būs vājāka, kas ievilksies arī nākamā gada sākumā. Savukārt gada otrajā pusē aktivitātei ir jāatjaunojas, ļaujot gadu noslēgt ar pozitīvu rezultātu.
Janvāra beigās spēsim precīzāk novērtēt to, cik zemu aktivitāte ir noslīdējusi, kāds ir turpmākais atgūšanās potenciāls un kāda situācija ir enerģijas tirgū. Savukārt spēja sakārtot fondu plūsmu ir pašu rokās.
Šogad IKP izaugsme varētu būt ap 1,5%. Savukārt nākamā gada perspektīvas novērtēju ap 1% izaugsmes potenciālu.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
