Pērn vidējā alga Latvijā palielinājās par 135 eiro uz papīra. Daudziem strādājošajiem gads iesākas ar darba pārrunām un atalgojuma pārskatīšanu, taču Krievijas agresija pret Ukrainu un no tās izrietošās sekas varētu ieviest zināmas korekcijas algas lapiņās.
2021. gadā vidējā alga Latvijā palielinājās par 135 eiro jeb 11,8%. Īpaši straujš pieaugums bija 4. ceturksnī, proti, 12,5%. Vidējās algas pieaugums bija vērojams visās tautsaimniecības nozarēs.
Būtiski atzīmēt, ka pērnā gada pieaugumu nodrošināja algu samaksas fonda pieaugums par 9%. Savukārt algoto darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 18,6 tūkstošiem jeb 2,6%.
Var nākties ieviest korekcijas
Ierasts, ka algu dinamikā notikumi ekonomikā atspoguļojas ar zināmu laika aizturi, un arī tad reakcija ir salīdzinoši piesardzīga. Šobrīd ir neiespējami noprognozēt, cik veiksmīgi katra no nozarēm spēs pārvarēt radušos šķēršļus.
Gada sākums ir laiks, kad ierasti tiek pārskatīti darba līgumi un arī atalgojums. Ukrainā notiekošais var paspēt ienest savas korekcijas. Tādēļ var pieļaut, ka vidējais temps var nedaudz kristies.
Tomēr algas ir ļoti jutīgs jautājums un, visticamāk, sarežģījumi ekonomikā atspoguļosies bezdarba datos, nevis algu pieauguma korekcijās. No šāda aspekta darba tirgus, šķiet, saglabās elastību un aktivitāti, izvairoties no būtiskas atsilšanas.
Kāpums varētu saglabāties
Kovida ierobežojumi tiks mazināti un pastiprināsies pieprasījums pēc darbiniekiem pakalpojumu nozarēs.
Negatīvākās tendences varētu skart tranzīta sektoru, iespējams, arī atsevišķus apstrādes rūpniecības sektorus. Savukārt tūrisms jau ir situācijai pielāgojies un, līdzīgi kā citas nozares, nevarēs atļauties necelt, kur nu vēl mazināt algas. Tas pats attiecas uz būvniecību.
Pārējās nozarēs notiekošais varētu nedaudz mazināt pārkaršanas riskus un spiedienu uz darba tirgu.
Tādēļ saglabājas skatījums, ka algu kāpums tuvākajos 2 gados būs vidēji 8%. Tas šajos apstākļos varētu būt pietiekami, lai vidējā pirktspēja nepasliktinātos.
