Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 15.12.2017
inflācija | alga | bezdarbs

Kas mūs sagaida 2018. gadā?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir uzņēmusi labu ātrumu. 2018. gadā, izaugsmei paātrinoties, ekonomika uzsils, kas sekmēs arī inflāciju, bezdarba līmeņa samazināšanos un vidējās darba algas pieaugumu. Neskatoties uz straujo izaugsmi, pagaidām runāt par pārkaršanu ir pāragri. Tomēr tas nenozīmē, ka šādi riski neparādīsies pēc gada.

 

Ārējās vides prognozes ir pārliecinoši pozitīvas, un tuvākajā laikā tās apdraud vien politiskā nenoteiktība. Šie riski līdz šim ekonomiku ir ietekmējuši maz, bet viss var strauji mainīties.

Ekonomika – drīzāk silta, nevis karsta

Šogad deviņos mēnešos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 4.7%. Trešā ceturkšņa veikums – labākais kopš 2011. gadā – labi iederas globālajās plūsmās, kas uzrāda sen nebijušu aktivitāti.

Pārskatāmās nākotnes aktuālākais jautājums būs darbaspēka pieejamība un nozaru jaudu spēja izmantot esošo konjunktūru. Tas koriģēs ātrumu, ar kādu Latvijas ekonomika tuvākajos gados spēs augt. Tāpat aktuāls jautājums ir materiālo labumu pieauguma sadalījuma vienlīdzība, kas būs vēl aktuālāks priekšvēlēšanu laikā.

Latvijas IKP izaugsmes prognozes šim gadam ir 4,5%, kaut pastāv liela iespēja sasniegt arī 5%. 2018. gada prognoze ir 3,7%, bet 2019. gadam – 3.5%.

Lielākie izaicinājumi ekonomikā saistīti ar darba tirgu – novecošana un darbinieku trūkums radīs papildu spiedienu uz algām. Šobrīd un arī tuvākajā laikā tas nozīmēs nepieciešamību aktīvāk strādāt pie ražīguma kāpināšanas. Tā pieaugums krietni atpaliek no algu kāpuma un attiecīgi rada apstākļus straujākai inflācijai. 2018. gadā uzņēmēju fokusā joprojām būs nodokļu reforma, jo gads iesāksies ar nenoteiktību par daudzo normu izmaiņām, piemērojamību, t.sk., pārejas perioda turpināšanās.

Inflācija – bez pieauguma riskiem

Inflācijas pieauguma temps Latvijā šī gada beigās ir palēninājies. Izaugsmes tempa nostiprināšanās, darba tirgus uzkaršana un straujais algu kāpums būs galvenie inflāciju veicinošie spēki. Tāpat līdz ar janvāri grūdienu cenu kāpumam noteiks akcīzes likmju palielināšana.

Šā gada inflācijas prognoze ir 3%, nākamgad 2.7%. Tomēr, izmainoties ārējai videi un uzņemot inerci vietējiem, pastāv risks, ka cenu pieauguma temps paātrinās.

Globāli joprojām turpina valdīt zemas inflācijas apstākļi. 2017. gadā inflācija ASV un eirozonā īslaicīgi bija pakāpusies pat līdz 2%, taču algu pieaugums joprojām ir pārāk vājš, lai inflācija noturētos centrālo banku vēlamajā līmenī. Vājas globālās inflācijas vide varētu saglabāties visu nākamo gadu. Inflācijas spiedienu vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā. Lai centrālās bankas sasniegtu savus inflācijas mērķus (tuvu 2%), nepieciešams krass izejvielu cenu kāpums.

Naftas cenas prognozes gan ir nedaudz pieaugušas no 55-65$ līdz 60-65$, tomēr šī kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota. Tāpat arī prognozējamais eiro vērtības pieaugums apgrūtinās nospraustā inflācijas mērķa sasniegšanu. 

Nozares – bez izteiktiem autsaideriem

Atsevišķās nozarēs būs vērojamas pārkaršanas pazīmes, visizteiktāk būvniecībā, kas nosūks darbiniekus arī no citām nozarēm. Šādu būvniecības sektora aktivitāti veicinās gan ieplūstošais ES fondu finansējums, gan strauja privāto projektu īstenošana. Tas dzīs algas uz augšu un ir jautājums, kas būs tad, kad ES fondi apsīks un pieprasījums mazināsies. Respektīvi, vai šie cilvēki atradīs vietu citās nozarēs, spēs pieņemt mazāku atalgojumu, vai lems doties uz ārzemēm.

Aktīvākās nozares pamazām iekustinās arī tās, kur aktivitāte ir bijusi piezemēta. Līdz ar to pozitīvas tendences būs vērojamas vairumā nozaru. Vēl paies laiks pirms uzsils nekustamā īpašuma nozare. Tāpat nākamgad aktīvāks kļūs patēriņš, kas parādīsies labākos pakalpojumu un mazumtirdzniecības rādītājos.

Vēl kādu laiku var dominēt negatīvās tendences finanšu un apdrošināšanas nozarē, ko ietekmē nerezidentu naudas plūsmas. Nenoteiktība skar arī transporta un uzglabāšanas nozari, primāri dzelzceļa un ostu perspektīvas. Pilnīgi noteikti, ka būvniecībā tuvākajā laikā valdīs bums. Labs veikums sagaidāms arī rūpniecībā un eksportā.

Bezdarbs mazināsies, bet ne tik ātri kā kaimiņvalstīs

Ekonomikas izrāviens ir turpinājis deldēt bezdarbnieku rindas, 3. ceturksnī bezdarbs noslīdēja līdz 8.5%. Tomēr darba meklējumos joprojām ir 8,1 tūkstotis iedzīvotāju. Ekonomikas perspektīvas ļauj sagaidīt, ka bezdarba līmenis turpinās stabilu lejupslīdi. Situācija Latvijā joprojām ir nedaudz sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarba līmenis nokritis līdz 6.6% Lietuvā un 5.2% Igaunijā. Šādu bezdarba līmeni Latvija varētu sasniegt ne ātrāk kā 2019. gadā.

Ņemot vērā, ka izaugsme ir sabalansēta, pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams no praktiski visām nozarēm. Īpaši izteikts pieprasījums būs no būvniecības, tirdzniecības, transporta un pakalpojuma nozarēm.

Neiztrūkstošs aicinājums strādāt būs vērojams no informācijas tehnoloģiju jomās. Lai arī bezdarbnieku rindu retināšanās notiks nedaudz straujāk nekā pērn, vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts. Arvien izteiktāka būs situācija ar brīvo vakanču skaita pieaugumu no vienas puses un salīdzinoši augsto bezdarbu reģionos, no otras. Tāpat turpināsies iedzīvotāju (īpaši gados jaunāku) aizbraukšana, bet darba tirgus turpinās novecot, sašaurinot darba devēju iespējas. Līdz ar to Latvijas ekonomika arvien pārliecinošāk tuvojas situācijai, kad darbinieku trūkums veidojas par šķērsli izaugsmei. Šā gada beigās bezdarbs saruks līdz 8.3%, bet nākamgad līdz 7.2%.

Algas turpinās pieaugt

Latvijā šī gada 3. ceturksnī darba samaksa amplitūdā no 2,7%-10,1% pieauga visās jomās, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%), un nekustamo īpašumu nozari (-0,5 %). Tomēr šādos apstākļos iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam.

Šā gada algu pieauguma prognoze Latvijā ir 7,6%, nākamgad – 8,2%, 2019. gadā – 7,2%.

Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū šobrīd raksturīga visās trīs Baltijas valstīs. Igaunijā darba samaksas kāpums trešajā ceturksnī bija 7.4%, Lietuvā – 7.2% trešajā ceturksnī, bet Latvijā, kur darba samaksa valstī sasniedza 925 eiro – tā bija par 7,5% augstāka nekā pirms gada. Tomēr augstākā vidējā alga ir Igaunijā, kas trešajā ceturksnī bija 1201 eiro. Zemākā tā ir Lietuvā, kur tā bija vien 851 eiro.

Nākamgad visās trijās valstīs cels minimālo mēnešalgu. Lietuvā no 1. janvāra to palielinās par 20 eiro līdz 400 eiro (neapliekamais ienākumu slieksnis tiks paaugstināts no 310 līdz 380 eiro). Igaunija minimālo algu palielinās līdz 500 eiro (nosakot arī šādu neapliekamo minimumu). Latvijā ir minimālā alga tiks paaugstināta līdz 430 eiro (ar neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā).

Situācija ekonomikā būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošs darbinieku trūkums, bet nākamgad to veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un audzēs inflāciju. Situācija budžetā ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem.

Lai arī vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār.

Dainis Gašpuitis,
SEB bankas ekonomists

Automātisks uzkrājums
Automātisks uzkrājums

Digitālā krājkase – uzkrājiet naudu, iepērkoties ar karti.

Izmantojot Digitālo krājkasi, katra ar norēķinu karti veiktā pirkuma summa tiek noapaļota līdz veselam eiro, starpību novirzot Jūsu krājkontā.


  • Uzkrājumi - 06.12.2017

    Kā nodokļu reforma ietekmēs tos, kas veido uzkrājumus

    Kā nodokļu reforma ietekmēs tos, kas veido uzkrājumus

    2018. gada 1. janvārī stāsies spēkā virkne nodokļu izmaiņu, daļa no kurām skars iedzīvotājus, kuri veido dažāda veida uzkrājumus, tai skaitā izmanto dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kā arī iegulda līdzekļus privātajos pensiju fondos.

    Lasīt vairāk

  • Personīgās finanses - 19.08.2017

    Kā nodokļu reforma mainīs iedzīvotāju ienākumus?

    Kā nodokļu reforma mainīs iedzīvotāju ienākumus?

    Šī gada augustā izsludināta nodokļu reformas likumu pakete – tas nozīmē, ka jau nākamgad iedzīvotāji pamanīs izmaiņas savos ienākumos. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis apkopojis tās topošās reformas izmaiņas, kas skars cilvēku finanses visvairāk.

    Lasīt vairāk

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.