Sākot no enerģijas cenu rekordiem, līdz Eiropas fondiem un Saeimas vēlēšanām – 2022. gadā Latvijas ekonomiku ietekmēs virkne faktoru. Apskatīsim būtiskākos no tiem.
Stāvais inflācijas kāpums un rekordaugstās enerģijas cenas
Pieaugošie ikdienas tēriņi turpinās ietekmēt mājsaimniecību pirktspēju un noskaņojumu, savukārt uzņēmējiem izmaksu kāpums liks pārdomāt, cik daudz no pieaugošās nastas nodot patērētājiem. Šis ir vēl viens brīdinājuma zvans par nepieciešamību sākt aktīvi attīstīt zaļās un alternatīvās enerģijas avotus, kas varētu mazināt mūsu atkarību no fosilajiem resursiem. Šajā kontekstā izšķirīgi ir centrālo banku lēmumi un rīcība cīņā ar inflāciju – svarīgi, lai tās nesabiedē finanšu tirgus, nesagrauj nekustamo īpašumu tirgu un pārāk nesabremzē ekonomiku.
Pandēmijai arvien nozīmīga ietekme
Covid-19 paveids Omicron ir radījis jaunus ierobežojumu un lokdaunu viļņus visā pasaulē. Neskatoties uz Omicron nesto satraukumu un nenoteiktību, Latvijas valdībai ir jāstrādā pie ilgtspējīgas un prognozējamas ierobežojumu politikas, kas ir nepieciešama kā uzņēmējiem, tā arī sabiedrībai.
Parlamenta vēlēšanas
Nākamā gada oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas sola interesantu priekšvēlēšanu laiku un ne mazāk saspringtu koalīcijas un budžeta veidošanas posmu. Viena no lielākajām intrigām gaidāmo vēlēšanu kontekstā ir populistu skaits parlamentā. Lieki teikt, ka tas noteiks mūsu tuvāko četru gadu un arī tālāko nākotni.
Darbinieku trūkums un augošās algas
Darba tirgus nākamajā gadā kļūs tikai saspīlētāks, jo jau tagad ir skaidri dzirdami signāli par darbinieku trūkumu. Vienlaikus darbaspēka piedāvājuma samazināšanās veicinās tālāku algu pieaugumu. Situācija darba tirgū prasa aktīvāku uzņēmēju, kā arī valsts iesaistīšanos darbaspēka pārkvalificēšanā un mūžizglītības veicināšanā, kā arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu darba tirgū.
Eiropas fondu ieplūde un strauji silstošā būvniecības nozare
Nākamgad sagaidāma Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūšana Latvijas ekonomikā, kas veicinās jau šobrīd silstošās būvniecības nozares pārkaršanu. Valsts sektoram jārūpējas par vienmērīgu un koordinētu publiskā pasūtījuma izlīdzināšanu, lai kontrolētu riskus.
Ceļš uz zaļo transformāciju
Arvien vairāk uzmanības pievērsīsim klimata pārmaiņām, neizbēgami aktivizējot ekonomikas zaļo transformāciju. Pakāpeniski sāksim apgūt Atjaunošanās un noturības mehānisma līdzekļus, taču vienlaikus neizbēgams ir jautājums – cik ilgtspējīgs būs investīciju rezultāts? Šajā jomā liels izaicinājums ir arī darbs ar sabiedrību un uzņēmējiem – lielu daļu sabiedrības būs grūti pārliecināt par nepieciešamajām reformām, kas skars gan mūsu ikdienu, gan veidu, kā strādājam.
