Krievijas sāktais karš uzjundījis inflācijas vilni, kas arvien uzskatāmāk parādīsies pie cenu zīmēm veikalu plauktos – jo īpaši saulespuķu eļļai, kukurūzai, kviešiem, vistas gaļai un citiem Ukrainas galvenajiem eksporta produktiem. Kā izvērtīsies turpmākie mēneši?
Februārī gada inflācija pastiepās jau līdz 8,7% un turpinās kāpt. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam pārtikai, maksai par mājokli, transportu, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, kā arī mājokļa iekārtām.
No saulespuķu eļļas līdz vistas gaļai
Šobrīd nepārprotami viss norāda uz spēcīgāku inflācijas vilni un radīs stipru pretvēju ekonomikai. Šajā kontekstā būs svarīgi vairāki faktori, kas veidos kopējo inflācijas fonu.
Pirmais ir pārtika, no kuras sadārdzināšanās neizvairīsimies. Augstās enerģijas un minerālmēslojuma cenas padara situāciju vēl sarežģītāku, jo amortizēt cenu kāpumu garajā ražošanas ķēdē kļūst neiespējami. Karš Ukrainā šo ietekmi pastiprina vēl vairāk.
Lai nojaustu, kurās grupās kāpums būs vispamanāmākais, atliek aplūkot Ukrainas lauksaimniecības eksporta struktūru un apjomus – saulespuķu eļļa, kukurūza, kvieši un vistas gaļa ir galvenās Ukrainas eksporta grupas.
Jau šobrīd kviešu cenas biržās sasniegušas rekordu. Krievija un Ukraina aizņem ap 25% no visas pasaules kviešu eksporta. Tādēļ stress pasaulē strauji pieaug, īpaši Tuvo Austrumu valstīs.
Augstās enerģijas cenas atsauksies uz Latvijas un pārējo Eiropas valstu lauksaimnieku un pārtikas ražotāju izmaksām, kas padara cenu pieaugumu visaptverošu. Augot cenām vienā preču grupā, pieprasījums pārslēgsies uz citām, radot cenu spiedienu arī tur. Atsevišķās grupās kāpums īslaicīgi var neparādīties vai pat nedaudz kristies, jo preces, kas agrāk devās uz Krieviju un Ukrainu, meklēs jaunus pircējus citviet.
Tanku izbraukāti ziemāji
Situāciju var nedaudz glābt, ja karadarbība pieklust līdz sējas laikam un jau iesētie ziemāji nav tanku izbraukāti, un šogad ienākas laba raža. Ja būs nelabvēlīgi laikapstākļi, situācija pasaulē var izvērsties jau kritiska, jo tad valstis var sākt ierobežot eksportu, un cena augtu.
Noteikti, ka tiks apsvērtas iespējas izmantot valstu stratēģiskos krājumus, kas vispārināti ņemot, ir pietiekami, lai situāciju normalizētu. Koordinēta Eiropas iesaistīšanās var situāciju koriģēt, bet ne novērst. Globāli krājumi pa valstīm ir nevienmērīgi sadalīti un katra valsts vadīsies pēc saviem iekšpolitiskiem apsvērumiem.
Ņemot vērā arī kovida ietekmi, daudzās valstīs draud reālas problēmas ar pārtikas pieejamību. Ja cenu kāpums kļūs ekstrēms, pieaugs diskusijas par PVN mazināšanu un kompensācijām.
Ko redzēsim enerģijas rēķinos?
Šobrīd no visām pusēm, īpaši Eiropas Savienības, tiek kalkulēti dažādi scenāriji par sankciju un citu pasākumu ietekmi uz enerģijas cenām. Drīzumā tiks uzsākti pasākumi enerģijas nodrošināšanai, lai stress un enerģijas cenu kāpums būtu pēc iespējas mazāks. Šo pasākumu efektivitāti varēsim novērtēt rudenī.
Visticamāk, ka tiks iedarbināti papildus atbalsta pasākumi uzņēmējiem un mājsaimniecībām, lai pēc iespējas izlīdzsvarotu svārstības. Taču tas tik un tā nozīmēs lielākus enerģijas rēķinus, nekā tie ir šobrīd. Arī šeit ir iespēja mazināt PVN, lai gan tā ietekme ir ierobežota.
Eiropas Centrālā banka (ECB) centīsies ierobežot inflācijas gaidu pieaugumu. Bet ECB nav instrumentu, lai ietekmētu procesus, kas sekmē enerģijas un pārtikas cenu kāpumu. ECB šajos apstākļos varētu saglabāt nogaidošu pozīciju un atlikt procentu likmju celšanu.
Augs inflācija, zudīs pirktspēja
Jācer, ka mazināsies kovida ietekme uz piegādes ķēdēm, kas varētu atvieglot vai zināmā mērā kompensēt negatīvo Ukrainas kara ietekmi.
Inflācijas kāpums turpināsies un drīzumā jau pārsniegs 10% atzīmi. Arvien vairāk iedzīvotāju zaudēs pirktspēju.
Ņemot vērā, ka atteikšanās no Krievijas enerģijas avotiem ir praktiski neizbēgama, inflācijas turpmāko gaitu noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrastas vai izveidotas alternatīvas Krievijas enerģijai. Tāpat jācer, ka sāks izzust kovida radītie traucējumi.
