Tuvāko mēnešu laikā Latvijas ekonomikai uzliktie ierobežojumi tiks atcelti, kas veicinās iedzīvotāju pieprasījumu pēc dažādām precēm un pakalpojumiem. Kā tas ietekmēs cenas veikalu plauktos?
Šī gada maijā inflācija Latvijā pakāpās līdz 2,6%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam par transportu, pārtikai, ar atpūtu un kultūru, veselības aprūpei, alkoholam, tabakai, kā arī apģērbiem un apaviem.
Jaunās realitātes izmaksas
Nav lielu šaubu, ka inflācijas kāpums turpināsies. Aktuālāks jautājums ir uzņemtā tempa noturīgums.
Tuvāko mēnešu laikā piedzīvosim ierobežojumu atcelšanas vilni, kas atbrīvos ekonomiku. Tomēr atbrīvošanās būs ar nosacījumiem, kas nozīmē, ka vēl paies kāds laiks, līdz piedāvājums spēs pilnīgāk novērtēt pieprasījuma spēku. Tad arī varēsim skaidrāk novērtēt pandēmijas ietekmi uz cenām.
Manā skatījumā vēl sekos vismaz viens raunds ar krīzes piecenojumu, lai kompensētu jaunās realitātes izmaksas. Inflācija virsotni varētu sasniegt uz gada beigām, tuvākajos mēnešos pārsitot 3% atzīmi.
Naftas cenas ietekme
Priekšplānā šobrīd ir enerģijas cenu pieaugums. Naftas cena (Brent) ir ap 71 USD par barelu, ko veicina pieprasījums, kuru veicina ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana ceļojumu atsākšanās.
OPEC+ valdības turas pie plāniem pakāpeniski palielināt ražošanu, taču pieprasījuma pieaugums notiek tik strauji, ka ASV jēlnaftas krājumi samazinās. Cenu pieaugumu veicina arī tas, ka ASV un Irāna nepanāca vienošanos par Irānas kodolprogrammu.
Tas nozīmē, ka īstermiņā ir laba augsne tālākam naftas cenas kāpumam. Taču naftas cena līdz šim ir pieaugusi mazāk, nekā citu izejvielu cenas. Pat tad, ja cena šobrīd ir visaugstākā kopš pandēmijas sākuma, līmenis ir tikai nedaudz augstāks kā 2019. gadā.
Aug pārtikas cenas
Izteikta preču piegādes laika pasliktināšanās rada arvien lielāku spiedienu uz preču cenu inflāciju. Vērojams, ka arī pārtikas cenas pasaulē burtiski raujas uz augšu.
ANO pasaules pārtikas cenu indekss maijā uzrādīja 40% pieaugumu. To veicina dažādi faktori, piemēram, sausums Brazīlijā, palielināts pieprasījums pēc labības un sojas Ķīnā un augošs pieprasījums pēc augu eļļām biodīzeļdegvielas ražošanai.
Vislielāko inflācijas spiedienu tas radīs jaunattīstības valstīs, kur patēriņā izejvielas izmanto vairāk, savukārt attīstītajās valstīs pārtikas izejvielas veido mazu daļu gala cenā.
Mūsu gadījumā pārtika patēriņa grozā ieņem pietiekami nozīmīgu daļu – 25,6%, kā dēļ šīs pārmaiņas lielai daļai sabiedrības būs jūtamas.
Cenu pieaugums turpināsies arī pakalpojumos. To nenogurstoši turpina virzīt algu kāpums, kurš iespēju robežās tiks pārcelts uz gala patērētāju.
Inflācijas kokteilis
Mēs atrodamies interesantā situācijā, kad tiek pārbaudīta centrālo banku izpratne par to, kas ir pārejoša inflācija. Mums ir neparasts sezonālās, fiskālās un monetārās politikas ietekmes, augošu enerģijas un pārtikas cenu kokteilis.
Eirozonā inflācijas līmenis pieaugs no 1,9% maijā līdz nedaudz virs 3%.
Eiropas Centrālā banka sagaida, ka inflācijas līmenis ātri samazināsies. Taču, jo augstāka būs inflācija, jo grūtāk būs to atkal samazināt. Šobrīd lielākā daļa centrālo banku vadītāju pasaulē ir pārliecināti, ka inflācija ir pārejoša.
