Jauns spēlētājs un lēta enerģija – kā mainīsies cenas veikalu plauktos

Ievērojams enerģijas cenu kritums ļaus deflācijai vēl kādu laiku uzturēties Latvijā. Veikalnieki arī turpmāk, visticamāk, vilinās pircējus ar atlaidēm, īpaši nesteidzoties celt cenas. Savukārt pārtikas tirgotāju lokam drīzumā piepulcēsies jauns dalībnieks. Kā šis pavērsiens ietekmēs cenas?

Septembrī gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3%. Precēm cenas samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,7%.

Inflācijas jaunās tendences

Covid-19 un tā izplatības ierobežošanai veiktie pasākumi ir izsituši inflāciju no ierastajām tendencēm. Parādījušās atšķirības attīstītajās valstīs. Piemēram, pamatinflācija ASV pieaug, bet eirozonā un Lielbritānijā samazinās.

Tas lielā mērā saistīts ar pagaidu faktoriem, jo īpaši valdības lēmumu ietekmi, tostarp PVN samazināšanu Vācijā un Lielbritānijā. Tāpat cenu dinamiku ir ietekmējis tas, cik noturīgi ir bijuši patērētāju ienākumi, noskaņojums un piedāvājuma ierobežojumi, kas nospēlējis par labu aktīvākam inflācijas spiedienam ASV. Bet arī tur kopējo inflāciju būtiski nobremzējis enerģijas cenu sarukums.

Ko iesāks Latvijas veikalnieki?

Latvijā deflācija vēl tuvākos mēnešus uzkavēsies. Inflācijas ieslīdēšanu mīnusos ir noteicis visai pamatīgais enerģijas cenu kritums – samazināti siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi, kā arī degvielas cenas.

Inflācijas spiediens saglabāsies primāri no pakalpojumu puses, jo līdzšinējie notikumi ekonomikā algu kāpumu ir vien īslaicīgi piebremzējuši. Arī ierobežojumi noteiktās sfērās (izklaide, atpūta, ēdināšana) ir spieduši paaugstināt cenas.

Ienāk jauns spēles dalībnieks

Pārtikas sadārdzināšanās mērenā tempā saglabāsies, kaut jaunā spēlētāja sevis pieteikšana tirgū varētu to sabremzēt. Visticamāk, ka pārtikas mazumtirgotāju spēlē jaunais dalībnieks ienāks gana agresīvi.

Hipotētiski inflāciju nākamgad vēl varētu sašūpot jauni atbalsta pasākumi noteiktām sfērām, samazinot PVN.

Šogad inflācija tiek prognozēta 0,3%, bet nākamgad, mazinoties energoresursu cenu krituma ietekmei, inflācija pakāpsies līdz aptuveni 2%. Lai arī Latvijā inflācijas temps solās būt nedaudz augstāks kā eirozonā, globāli dominēs bažas par pārāk mazo inflāciju.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists