Lai gan šovasar uzsilt izdevies arī Latvijas darba tirgum, vīrusam tomēr izdevies samudžināt spēles noteikumus – kamēr daļa bīstas saslimt vai strādā no mājas, citi jau paguvuši pārkvalificēties un strādā jaunā profesijā. Kas gaidāms tuvākajos mēnešos?
Darba tirgus ir pārlaidis sarežģītāko posmu un sācis atkopties, bezdarbam 2. ceturksnī noslīdot no 8,1% līdz 7,9%. Savukārt nodarbinātība šajā laika posmā pieauga no 61,6% līdz 62,3%.
Patiesā situācija nav zināma
Neskatoties uz brašo IKP pieaugumu (+10,3%), jābilst, ka uzlabojumu temps darba tirgū ir bijis ļoti piesardzīgs. Sagaidāms, ka nedaudz sparīgāk uzlabojumi turpināsies gada trešajā ceturksnī, bet tad nedaudz piebremzēsies, jo noslēgsies sezonālie darbi.
Rudenī gaidāms arī jauns saslimstības uzliesmojums un sekojoši ierobežojumi, kas no jauna apgrūtinās darba tirgu. Lai arī bezdarba līmenis ir lejupejošs, tas pilnā mērā patieso situāciju neuzrāda, kaut arī ir indikators, ka krīzes posms ir pārlaists bez smagiem satricinājumiem.
Par pamatu ir pietiekami apjomīgais valsts atbalsts, kas noturēja bezdarba pieaugumu un ļauj daudz efektīvāk restartēt ekonomiku.
Izmaiņas lietu kārtībā
Vīrusa klātesamība nozarēs ir izveidojusi nosacītu status quo, kas nozīmē, ka situācija darba tirgū saglabāsies pietiekami samudžināta. Jaunie apstākļi daudzās nozarēs ir nopietni pamainījuši darba nosacījumus, izveidojot jaunu nelīdzsvarotību starp piedāvājumu un pieprasījumu.
Tādēļ daudziem vīruss joprojām būs atturošs faktors, lai iesaistītos darba tirgū. Tas saistās gan ar vēlmi izvairīties no saslimšanas, gan pārvietošanās sarežģījumiem, gan izmaiņām darba nosacījumos.
Būtisks nosacījums būs arī tam, cik sekmīgi risināsies skolu darbs, kas var izšķirt daudzu iespējas atgriezties darba tirgū. Vieglāk pielāgošanās ritēs tajās nozarēs, kur iespējams attālinātais darbs.
Nozaru migrācija
Pandēmijas apstākļiem ieilgstot, redzams, ka ir sabiedrības daļa, kas pielāgojusies jaunajiem apstākļiem, atrodoties ārpus ierastās profesijas, vai pat darba tirgus. Tas apgrūtina uzņēmumu iespējas darbību atsākt.
Spēcīgs pieprasījums sagaidāms apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un IKT nozarē.
Darbinieku migrācija starp nozarēm turpināsies, jo smagāk skarto nozaru atkopšanās būs ilgstošāka, nekā cerēts. Tādēļ darba iespējas pavērsies šobrīd izaugsmi uzrādošajās nozarēs.
Taču ne visi, kas šobrīd ir ārpus darba tirgus ir ieinteresēti vai spējīgi pārorientēties, piemēram, no apkalpojošās sfēras uz darbu apstrādes rūpniecībā. Tādēļ pielāgošanās būs pakāpeniska. Intereses atgriešana par iesaistīšanos darba tirgū un pārorientēšanās būs daži no galvenajiem izaicinājumiem.
Līdz gada beigām bezdarbs noslīdēs līdz 7,5%, bet nākamgad, izaugsmei nostiprinoties, tas saruks straujāk.
