Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, pieauga par 0,6%. Savukārt gada laikā ekonomika ir samazinājusies par 0,1%. Provizoriski tiek lēsts, ka vājo rezultātu noteica sarukums ražojošajās nozarēs par 3,3% un pakalpojumu nozarēs par 0,1%. Pozitīvu pienesumu veidoja produktu nodokļu pieaugums par 1,9%.
Risku balansēšana
Ātrā aplēse ir izrādījusies mazāk drūma par prognozēm, lai arī situācija ir tālu no vēlamās. Visdrīzāk tā ir optimāla situācija, kurā par primāro mērķi ir izvirzīta inflācijas apkarošana.
Lai nodzītu inflāciju līdz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēlamajam mērķim, proti, 2%, spiediens uz ekonomiku caur paaugstinātām procentu likmēm saglabāsies. Tādēļ pārbaude eirozonas, tai skaitā Latvijas, ekonomikas noturīgumam turpināsies.
Tikmēr valdības uzdevums būs nobalansēt riskus, lai ekonomika nenonāktu dziļākā lejupslīdē, bet arī pārdomāti īstenot atbalsta pasākumus. Lūkojoties caur inflācijas prizmu, stagnatīvi apstākļi ekonomikā vēl tuvākā pusgada laikā saglabāsies.
Ārējā vide stabilizēsies līdz ar noturīgāku patērētāju pirktspējas un pārliecības atjaunošanos eksporta tirgos. Taču tas būs pietiekami ilgstošs un pakāpenisks process.
Krītošā inflācija Eiropas Savienības valstīs jau aizsākusi pirktspējas atjaunošanos, taču konfidence nostiprināsies līdz ar skaidrākiem signāliem par procentu likmju mazināšanos.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm skaidrākas norādes varētu parādīties nākamā gada 2. ceturksnī. Savukārt daudzviet Eiropā patērētāji visu inflācijas zaudēto pirktspēju atgūs vien ap 2025. gada beigu pusi.
Izaugsme atjaunosies pakāpeniski
Tuvākajos mēnešos apjomi Latvijas eksportā un apstrādes rūpniecībā turpinās sarukt. Neskatoties arī uz Latvijas vidējās pirktspējas atjaunošanās aizsākšanos, iekšzemes patēriņā izaugsme atjaunosies pakāpeniski.
Pozitīvas vēsmas gaidāmas no investīciju puses, kur gaidāma pastiprināta Eiropas fondu ieplūde, kam vajadzētu stimulēt arī privātās investīcijas. Visticamāk, arī IKT nozarē būs turpinājusies izaugsme, kur liela daļa ir eksportā balstīta un kompensē apjomu sarukumu preču eksportā.
Tāpat darba tirgus ir izrādījies ārkārtīgi noturīgs. Uzņēmēju aptaujas norāda, ka darbinieku trūkuma aktualitāte būtiski nav sarukusi. Tādēļ būtiska darba tirgus pasliktināšanās nav gaidāma.
Visticamāk, ka ekonomika 2023. gadu tomēr noslēgs ar minimālu, bet kritumu. Tāda ir inflācijas ierobežošanas cena. Nākamgad, stabilizējoties inflācijas videi, izaugsme atgūsies līdz 2,5%.
