Lai arī jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati joprojām ļauj runāt par izaugsmi, ir novērojama tendence, kas liecina, ka tā palēninās. Latvijas IKP ceturkšņa laikā ir pieaudzis par 0,4%, savukārt gada laikā izaugsmes temps ir nokrities līdz 1,9%. Pieaugumu veidoja kāpums tirdzniecībā un būvniecībā, bet uz leju vilka kritums apstrādes rūpniecībā. Tādējādi, ņemot vērā ātro novērtējumu, ekonomikas izaugsme 2014. gadā ir bijusi 2,3%.
Kādas tendences sola šis gads? Pērnais gads paralēli ekonomiskajiem izaicinājumiem ir iezīmējis jaunu nestabilitātes avotu, kura pamatā ir politiskie apsvērumi. Politisko attīstību pat salīdzinoši īsā termiņā ir ārkārtīgi sarežģīti prognozēt. Līdz ar to nākotnes perspektīvas turpinās pavadīt augsta nenoteiktība, kas ir kļuvusi par normu.
Tas ierobežos reģiona ekonomisko aktivitāti, kā arī kavēs uzņēmēju investīciju plānus. Viens no nozīmīgākajiem investīciju stimuliem būs Eiropas Savienības fondi. To pieejamībai būs ļoti liela nozīme. Tomēr galveno akcentu ekonomiskajā aktivitātē uzturēs patēriņš. Patēriņa attīstību lielos vilcienos noteiks arī tūristu plūsmas izmaiņas, kas līdz šim bija labs balsts tā attīstībai.
Lielu šūpošanos varētu piedzīvot būvniecība, jo izskatās, ka tā lielos vilcienos būs atkarīga no lielo projektu attīstības. Kreditēšanas nosacījumu izmaiņas nozīmē zemāku privāto pieprasījumu. Kopējos rezultātus ietekmēs arī nozaru eksportspēja, jo īpaši pārtikas rūpniecībā, kam būs jāturpina darbs pie jaunu noieta tirgu iekarošanas. Datus ietekmēs arī situācija tranzīta jomā, kā dēļ pat kopējo eksporta apjomu noturēšana būs atzīstams panākums.
Pieredze rāda, ka Krievijas ekonomikas problēmu ietekme ir bijusi nepatīkama, taču ne kritiska.
Sankcijas un nesenā krīze parādīja, ka uzņēmēji pat sarežģītās situācijās spēj saskatīt iespējas un ātri reaģēt uz izmaiņām. Tādēļ patlaban pārlieku negatīviem scenārijiem nav pamata un pašreizējās prognozes joprojām paredz ekonomikas pieaugumu. Tomēr zemā izaugsme nozīmē, ka noteiktos segmentos situācija būs ļoti saspīlēta, kā dēļ valdībai ir nopietni jāpievēršas jau labu laiku novērojamajiem signāliem un jāmeklē risinājumi. Atsevišķos gadījumos joprojām pietiktu vien ar šķēršļu samazināšanu.
