Novembrī, salīdzinot ar oktobri, Latvijas vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija maksai par mājokli (–0,3%), transportu (–0,2%), kā arī pārtikai (+0,3%) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2%). Gada inflācija noslīdēja līdz 1%.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, enerģijas cenas kritumam ir būtiskākā inflācijas kāpumu slāpējošā ietekme. Tikmēr pārsteidz pārtika cenu pieaugums mēneša laikā par 1%, kur būtiskākā ietekme bija cenu pieaugums svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pārtikas cenas gada laikā ir augušas par 3,7%.
Pārtikas cenu tendences pārsteidz
Pārtikas cenu pieaugumu ir ietekmējusi sezonālā ietekme. Tomēr spēcīgā inerce kopumā nedaudz pārsteidz, jo pārtikas izejvielu cenas ir mazinājušās kopš pagājušā gada vidus.
Pārtika aizņem ļoti lielu daļu patēriņa groza: 26,2%. Kamēr turpinās pieaugt pārtikas cenas, saglabāsies inflācija. Raugoties uz norisēm pasaules tirgū, globālajam izejvielu cenu kritumam vajadzētu sasniegt arī Latvijas patērētāju.
Specializētā pārtikas un lauksaimniecības banka Rabobank 2024. gada prognozē norāda, ka pārtikas cenu inflācija strauji samazināsies, jo lauksaimniecības preču ražošana pieaug un pieprasījumu mazina vājā ekonomikas izaugsme.
Kopējo pārtikas cenu inflāciju palēninās galveno pārtikas produktu, piemēram, cukura, kafijas, kukurūzas un sojas pupiņu cenu kritums, jo, reaģējot uz augstajām cenām, audzētāji palielina ražošanu. Tikmēr pieprasījums samazināsies, jo patērētāji cīnās ar augsto procentu likmju un inflācijas ietekmi.
Izredzes uz deflāciju
Siltais rudens ir ļāvis piepildīt Eiropas gāzes krātuves un nodrošināties no cenu svārstībām īstermiņā. Savukārt negaidīti spēcīgais ASV naftas ieguves pieaugums, vājais pieprasījums un OPEC+ valstu domstarpības ir izveidojušas apstākļus naftas cenas sarukumam. Tuvākajos mēnešos veikalos pastiprināsies atlaides, kas turpinās nospiest inflāciju.
Ja izvairīsimies no jauniem cenu satricinājumiem un saglabāsies nospiesta izaugsme, 2024. gadā inflācija Latvijā noslīdēs pārliecinoši zem 2% atzīmes, saglabājot izredzes gada izteiksmē īslaicīgi ieslīdēt arī deflācijā.
Tikmēr finanšu tirgi ir pastiprinājuši cerības uz agrāku procentu likmju samazināšanu eirozonā. Tirgus galvenais scenārijs ir, ka pirmais likmes samazinājums notiks jau martā un repo procentu likme līdz gada beigām tiks samazināta līdz 2,5%.
Ļoti iespējams, ka vājā ekonomika, bet vēl jo vairāk negaidīti zemā inflācija rudenī, ir mainījusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) skatījumu. Lai gan pagaidām ECB komunikācijā lielu izmaiņu nebūs, visticamāk, tas notiks salīdzinoši drīz. Tas nozīmē, ka marta samazinājums ir iespējams. Kopumā 2024. gadā mēs sagaidām četrus likmju samazinājumus.
