Gada inflācija Latvijā jūlijā sasniedza 21,5% līmenim, kas pielīdzināms cenu kāpumam, kas tika pieredzēts 1990. gadu sākumā. Cik ilgi cenu lēciens turpināsies?
Jūlijā inflācijas sprints turpinājās, mēneša laikā uzrādot kāpumu 2,2% apmērā. Tas uzdzina gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 21,5%. Līmenim, kas valdīja ekonomikā 1990. gadu sākumā.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeni jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, bija cenu kāpumam par mājokli, pārtikai un transportu, kas kopā veidoja 18,19% no kopējā pieauguma.
Daudz atkarīgs no enerģijas cenām
Pašreizējais inflācijas temps rada arvien lielāku negatīvo ietekmi uz pirktspēju, kuras kritums paātrinās. Korekcijas patēriņā kļūs arvien izteiktākas, bremzējot ekonomisko aktivitāti. Tādēļ aktuālākais jautājums ir – kad pašreizējais inflācijas temps sāks normalizēties?
To primāri noteiks enerģijas cenu turpmākais vektors, kas būs nosakāms nākamā gada sākumā. Respektīvi, ja enerģijas nodrošināšanas un taupības pasākumi būs veiksmīgi un laikapstākļi labvēlīgi gan enerģijas ražošanai, gan patēriņam (ne pārāk auksta ziema), cenu kāpums un samērīgs patēriņš var nodrošināt ierobežotāku rēķinu pieaugumu un attiecīgi mazāku negatīvo ietekmi.
Nelabvēlīgā scenārijā enerģijas cenu griesti kāps augstāk, kam sekos arī tarifi. To potenciāls būs novērtējams nākamā gada sākumā. Gada beigās pilnā mērā stāsies spēkā arī Krievijas naftas produktu sankciju ietekme. Tādēļ inflācijas augstākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Kas strauji kāpj, var arī strauji krist
Pašreizējos kāpuma apstākļos jāņem arī vērā, ka tikpat strauji, cik pieaugušas, enerģijas cenas var arī rukt, kaut tie nebūs vēsturiski zemākie līmeņi.
Pozitīva ziņa, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija paziņojusi, ka jūlijā pasaules pārtikas cenas samazinājās. Proti, FAO pārtikas cenu indekss sarucis par 8,6%, salīdzinot ar jūniju, galvenokārt augu eļļu, graudaugu, cukura, gaļas un piena produktu cenu krituma dēļ.
Šogad gada vidējās inflācijas prognoze ir 16,5 – 17%.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
