Lai gan inflācija turpinās tiekties jaunos līmeņos arī dažus turpmākos mēnešus, pavīd atsevišķi signāli, ka pavasaris varētu būt gana labvēlīgs, lai nedaudz “atdzesētu” cenu kāpumu.
Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1,6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22,2%.
Ierobežot būs arvien sarežģītāk
Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18,4% no kopējās inflācijas. Pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās.
Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamata tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika.
Gāzes cenas vieš optimismu
Attiecībā uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties.
Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju.
Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā tarifos, pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā.
Tādēļ inflācijas augstākais punkts vēl priekšā un nenoteiktība tik izteikta, ka tikai nākamā gada sākumā spēsim daudz reālāk novērtēt ilgāka termiņa inflācijas perspektīvas. Tas var nozīmēt, gan ilgstoši paaugstinātu inflāciju, gan negaidīti krasus īslaicīgus deflācijas periodus.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
