Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 26.05.2016
attīstība | inflācija

Globālajā izaugsmē trūkst pārliecības

Globālajā izaugsmē trūkst pārliecības Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists

Šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1.9% – tas ir zemāks temps nekā pērn (2.1%). Taču jau 2017. gadā izaugsme sasniegs 2.3%, lai arī pasaulē joprojām dominē politiski riski, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas.

Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas Spānijā, Francijā un Vācijā, kā arī Ķīnas “cietās piezemēšanās” iespēja, globālais parādsaistību līmenis un ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas – ir tikai daļa no faktoriem, kas traucē izaugsmei.

Stagnācijas ēnā

Ilgstoša stagnācija, kas izpaužas ilgstoši zemā izaugsmē, zemās procentu likmēs un inflācijā, iegūst arvien noteiktākas aprises. Pasaulē arvien noturīgāk iezīmējas tieksme uzkrāt un vāja vēlme investēt, kas spiež uz leju reālās procentu likmes. Procentu likmju politika drīzāk pielāgojas situācijai, nekā to veido. Tādēļ fiskālās politikas loma, visdrīzāk, pieaugs, jo monetārās politikas instrumentu potenciāls izsīkst, bet īstenojamo efektivitāte vājinās. Jautājums ir, vai politiskie līderi galu galā spēs pārņemt iniciatīvu.

Pēc gadu desmitiem ilgušās finanšu un ekonomikas deregulācijas, ir strauji augusi tirgus ekonomikas atkarība no politikas lēmumiem. Robežas starp centrālajām bankām un politiku kļuvušas arvien nosacītākas, kas raisa jautājumus par centrālo banku neatkarību.

Eirozonai ir cerības

Eirozonas ekonomikas sniegums bija salīdzinoši stabils. 2016. gada sākumā eirozonas ekonomikas atgriezās pie IKP līmeņa, kāds tas bija pirms Lehman Brothers sabrukuma 2008. gadā. Saskaņā ar SEB ekonomikas apskata Nordic Outlook prognozēm, Eirozonai tuvāko divu gadu laikā ir iespēja augt virs tās potenciāla, kas ir 1%. Rezultātā eirozonas IKP 2016. gadā pieaugs par 1.7% un 1.8% nākamgad.

Taču eirozona ir valūtas savienība ar nesabalansētu izaugsmi un ievērojamām politiskas dabas problēmām. Vācija saskaras ar pieaugošu kritiku no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ASV un citām eirozonas valstīm par tās EUR 290 miljardu finanšu uzkrājumu pārpalikumu (8% no IKP) un pārlieku piesardzīgo ekonomikas politiku. Banku sektors, jo īpaši Dienvideiropā, tiek nospiests ar augsto uzņēmumu parādu līmeni, nedrošiem kredītiem un zemajām procentu likmēm, kas kavē izaugsmi. Arvien vairāk valstīs nostiprinās populisms, kas vairo spriedzi.

Baltijā joprojām pastāv riski

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas perspektīvas ir labas, taču joprojām pastāv riski. Privātais patēriņš ir nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un gūst atbalstu no spēcīga darba tirgus. Sagaidāmais algu pieaugums sniegs mājsaimniecībām augstāku pirktspēju, taču algu kāpums apdraud konkurētspēju. Inflācija saglabāsies zema. Publiskā sektora finanses ir sabalansētas, kas sniedz valdībām rīcības iespējas ekonomikas lejupslīdes apstākļos.

IKP pieaugums Latvijā sagaidāms 2.7% apmērā šogad un 3.5% – nākamgad. Lietuvā un Igaunijā šogad izaugsme prognozējama 2.8% un 2%, nākamgad attiecīgi 3.2% un 2.4%

Zviedrijas izaugsme turpmāk palēnināsies vien nedaudz. Publiskā sektora patēriņš, kas sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, ar bēgļiem saistītie izdevumi, mājokļu būvniecība un eksporta augšupeja IKP izaugsmi šogad noturēs 4% apmērā. 2017. gadā izaugsme palēnināsies līdz 2.8%. Mazāka imigrācijas plūsma, kā arī vājās vietas būvniecības nozarē palēninās ekonomikas izaugsmi, pat neskatoties uz straujo nodarbinātības palielināšanos.

Inflācija paliks zemā līmenī

Pieminētā Zviedrija, kā arī Japāna, Vācija un Apvienotā Karaliste ir valstis, kurās ierobežojumi darba tirgū līdz šim nav veicinājuši algu pieauguma paātrināšanos. Daudzās valstīs gan politiķi, gan centrālās bankas ir paziņojuši, ka būtu vēlams straujāks darba samaksas palielinājums. Minimālo algu palielināšana, piemēram, ASV un Lielbritānijā, ir pazīmes par ticības vājināšanos tirgus spēku spējai izveidot līdzsvaru. Raugoties nākotnē, joprojām ir pazīmes, ka situācija ASV darba tirgū beidzot sāks aktīvāk audzēt algas. ASV izaugsmes kritums šā gada sākumā neatspoguļo kādas fundamentālas grūtības. Tās ekonomikas izaugsme gada otrajā pusē atgūsies. Tādēļ 2016. gadā ASV izaugsme sasniegs vien 1.9%, nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2.5%.

Daudzās valstīs globalizācijas un digitalizācijas procesu pieaugošās konkurences, kā arī ražošanas jaudu pārpalikuma rezultātā, inflācija joprojām būs zema. Brent jēlnaftas cena tuvāko divu gadu laikā palielināsies līdz aptuveni USD 45-50 par barelu, kas samazinās deflācijas risku. Inflācija nav zudusi, bet centrālajām bankām savus inflācijas mērķus būs grūti sasniegt. Neskatoties uz šaubām par monetārās politikas efektivitāti, vairākas centrālās bankas turpinās savas stimulēšanas programmas.

Ekonomikas apskata Nordic Outlook pilnā versija pieejama šeit (ENG).

Dainis Gašpuitis,
SEB bankas ekonomists


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.